 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Rīga
 Sagatavot izdrukai |
[pic][pils.jpg]Rīga atrodas Baltijas jūras Rīgas jūras līča D piekrastē, Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Rīgas vēsturiskais centrs izvietots Daugavas labajā krastā, aptuveni 10 km no tās ietekas Rīgas jūras līcī.
Dabiskais šīs vietas reljefs ir plakans smilšots līdzenums 1 – 10 m virs jūras līmeņa.
Klimatu Rīgā ietekmē jūra, tas ir mēreni silts un mitrs. Vasaras ir relatīvi vēsas un mākoņainas (jūlija vidējā temperatūra 16,9C; vidējais nokrišņu daudzums – 85 mm). Ziemas ir samērā siltas, ar biežiem atkušņiem (janvāra vidējā temperatūra – 4,7C, atkušņi aptuveni 10 dienas mēnesī). Sniega sega veidojas decembra vidū un saglabājas līdz marta vidum. Aptuveni 40% dienu gadā ir apmākušās, nokrišņu daudzums – 700-720 mm gadā.
Rīga skaitļos
* Teritorija
Rīgas teritorija ir 307,17 km2 , tai skaitā:
- Apdzīvojamās platības 67,00 km2 (21,8%)
- Rūpnieciskās platības 52,45 km2 (17,0%)
- Ielas un ceļi 24,64 km2 (8,0%)
- Parki 57,54 km2 (19,0%)
- Ūdens 48,50 km2 (15,8%)
* Iedzīvotāji
Rīgā dzīvo 747,2 tūkst. iedzīvotāju, no tiem 333,3 tūkst. vīrieši, 413,9 tūskt. (55,4%) – sievietes. Iedzīvotāju blīvums ir 2434 cilvēki uz 1 km2.
Tagadējais Rīgas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925.gada 31.oktobrī, 1988. gadā atjaunots. Rīgai ir lielais un mazais ģerbonis.
Rīgas pilsētas ģērbonis
[pic][liels_gerbonis.jpg]Rīgas ģerboņa vairogā attēloti sudraba laukā atvērti sarkana mūra vārti ar diviem torņiem, kas simbolizē pilsētas tiesības uz patstāvību, bet zem paceltā vārtu režģa - zelta lauvas galva. Virs vārtiem atrodas divas sakrustotas melnas atslēgas, kuras simbolizē pāvesta aizsardzību, bet virs atslēgām ir zelta krusts un zelta kronis, kas norāda uz pakļautību bīskapam. Lielā ģerboņa vairoga turētājas ir divas zelta lauvas uz pelēka cokola. Rīgas mazais ģerbonis ir lielā ģerboņa vairogs.
Tagadējais Rīgas pilsētas karogs apstiprināts 1937.gada 4.maijā, par pamatu ņemot 17.gadsimta Rīgas kuģu karoga krāsas - balto un zilo, kuras papildinātas ar pilsētas ģerboni.
[pic][liels_karogs.jpg]Rīgas karogs ir taisnstūra audums ar divām vienāda platuma horizontālajām joslām - augšējā josla ir gaiši zilā krāsā, apakšējā - baltā krāsā. Karoga vidū abās pusēs attēlots krāsains Rīgas lielais ģerbonis, kura augstums ir 2/5 no karoga platuma. Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2. Karoga izmēri - 1x2m un 1,5x3m; ģerboņa augstums - attiecīgi 40cm un 60cm. Karoga kāta uzgalī atveidotas divas sakrustotas atslēgas.
Rīgas vēsture
Rīgas pilsētas vēsture mērāma vairāk nekā astoņos gadu simtos, tā ir pārpilna ar dramatiskiem notikumiem un saglabāta gan neskaitāmos rakstu sējumos, gan pieminekļos, teikās, dziesmās, atmiņās un nostāstos.
Arheoloģiskie atradumi Rīgas teritorijā liecina, ka apdzīvota vieta te pastāvējusi jau 12. gadsimtā. Rīdziņas upei ietekot Daugavā, tagadējā Alberta laukuma rajonā bija izveidojies paplašinājums, tā sauktais Rīgas ezers. Tā bija ērta vieta ostai, tāpēc tās apkārtnē izveidojās vietējo cilšu – kuršu un lībiešu - apmetnes.
12. gs.beigās, vācu tirgotājiem cenšoties paplašināt un nostiprināt savu darbības areālu Baltijas jūras austrumkrastā, te ieradās arī krustneši. Viņu pirmais vadonis bīskaps Bertolds 1198. gadā krita kaujā pie Rīgas Senā kalna. Hronistam Indriķim to pierakstot, pirmo reizi rakstītos avotos parādījās vārds “Rīga”.
[pic][biskap.jpg]Nākamais bīskaps Alberts 1201. gadā pārcēlās no Ikšķiles uz Rīgu, un pēc pārrunām ar vietējiem lībiešiem sāka celt nocietinātu apmetni pie Rīgas ezera. Tā 1201.gads kļuva par oficiālo Rīgas dibināšanas gadu. Jau 1202. gadā te ieradās pirmie kolonisti – vācu namnieki. Rīga pamazām kļuva par agresijas bāzi pret vietējām Baltijas tautām. 13. gs. Rīgā uzplauka tirdzniecība, un tā kļuva par vienu no galvenajiem starpniekiem starp rietumiem un austrumiem.
Līdz pat 16.gs. beigām nebeidzās domstarpības par pārvaldes tiesībām pašu rīdzinieku – bīskapa, Zobenbrāļu (vēlāk Livonijas) ordeņa un Rīgas namnieku – vidū, kas ik pa brīdim pārauga bruņotās sadursmēs.
Livonijas kara (1558-1583) rezultātā, izjūkot Livonijas valstiņai, 1581.gadā Rīga nonāca Polijas pakļautībā. Vēlāk, Polijai karojot ar Zviedriju (1600-1629), Rīga pēc sīvas pretošanās 1621. gadā nonāca zviedru varā un kļuva par tiem piederošās Baltijas daļas administratīvo centru. 18. gs. sākās ar Ziemeļu karu (1700-1721), kurā Krievija un Zviedrija cīnījās par kundzību Baltijas jūrā. Tā rezultātā 1710. gadā pēc ilgstoša aplenkuma un mēra epidēmijas Rīga nonāca Krievijas varā.
18. gs. otrajā pusē Rīgā strauji attīstījās rūpniecība, vācu ģildes zaudēja monopla stāvokli ražošanā un tirdzniecībā. 19.gs. Rīga kļuva par vienu no galvenajām Krievijas impērijas ostas pilsētām un nozīmīgu dzelzceļa transporta mezglu. Rīgas teritorija 19.gs.otrajā pusē un 20.gs.sākumā palielinājās 10 reizes, un iedzīvotāju skaits 1913. gadā bija 80 reizes lielāks nekā 18. gs. sākumā. Rīga bija otrā lielākā Krievijas rietumdaļas pilsēta pēc Sanktpēterburgas.
Lūzuma punkts Rīgas attīstībā bija 1915.-1917.gads, kad, sākoties pirmajam pasaules karam, Rīga kļuva par piefrontes pilsētu. No Rīgas uz Krievijas vidieni līdz ar rūpniecības uzņēmumiem tika evakuēti apmēram 200 000 strādnieku un viņu ģimenes locekļi.
Pirmā pasaules kara beigu posmā radās iespēja izveidot neatkarīgu Latvijas Republiku, kuru sarežģītā politiskā situācijā proklamēja Rīgā 1918. gada 18. novembrī. Sākās Latvijas atbrīvošanas karš, kura laikā Rīga smagi cieta, 1918.-1919. gadā pārdzīvojot trīs dažādu politisku režīmu nomaiņu. Pēc 1920. gada augusta izpostītā Rīga kļuva par tikpat izpostītās Latvijas Republikas galvaspilsētu. 20. gs. 20-30 gados Rīga attīstījās kā tirdzniecības, vieglās un pārtikas rūpniecības, kā arī kultūras un izglītības centrs.
1940. gada 17. jūnijā Rīgas centrā iebrauca padomju tanki – Padomju Savienība bija okupējusi Latviju.Otrā pasaules kara laikā smagi cieta Rīgas vecpilsēta, tika izpostīta osta un dzelzceļa mezgli. Pēc kara Rīga kļuva par vienu no lielākajiem Padomju Savienības rietumu daļas centriem, kurā atbilstoši industrializācijas plāniem tika attīstīta gan vieglā rūpniecība, gan nozīmīgi militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi. Rīga bija arī Baltijas kara apgabala centrs. Lai nodrošinātu jaunizveidotos uzņēmumus ar darbaspēku, sākās masveida ieceļošana no citām PSRS republikā, kā rezultātā Rīgas iedzīvotāju skaits no1950. līdz 1980. gadam pieauga septiņas reizes.
Atjaunojot Latvijas suverenitāti, Rīga kļuva par Atmodas kustības centru. 1991. gada janvārī Latvijas iedzīvotāji pulcējās uz barikādēm Rīgā, lai stātos pretim iespējamam PSRS miltāro vienību uzbrukumam.
Rīgas vairāk nekā 800 gadu ilgā vēsture apliecina, ka Rīgai ir liela pieredze, kā būt lepnai un bagātai un kā pacelties pēc kara, bada un posta. Un būt atkal lepnai.
Rīgas arhitektūra un vide
Rīgas vēsturiskā centra arhitektūrā atrodami visu Ziemeļeiropai raksturīgo stilu paraugi no gotikas līdz modernismam.
[pic][doms.jpg]Vēsturiskā centra plānojumam raksturīga 19.-20. gs. mijas regulārā apbūve, kas orientēta vecpilsētas aptuveni 14. gs. veidojušos galveno ielu virzienos. Būtisku stimulu pilsētas apbūves attīstībai deva novecojušās aizsardzības sistēmas (vaļņu, dambju un būvju) nojaukšana 1857. – 1863. gadā.
Rezultātā tika izveidots gleznainais Bulvāru loks un 19. un 20. gs. mijā, strauji attīstoties daudzstāvu īres namu būvei, radās neatkārtojami jūgendstila paraugi. Savukārt atsevišķos Rīgas rajonos dažādu iemeslu dēļ ir saglabājušies tā laika koka apbūves kompleksi, kas ir unikāla parādība 21. gadsimta sākumā. 1997. gadā Rīgas vēsturiskais centrs šo arhitektūras vērtību dēļ tika iekļauts UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā.
2004-07-21 Rīga
Travellatvia iesaka
| Kur atpūsties Latvijā ? | Lasiet vēl |
|
|
|
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
| Notikumu kalendārs |
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.