 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Kuldīga
 Sagatavot izdrukai |
Lai nostiprinātu savu militāro varu, Krustneši sāka celt mūra pilis. Viena no tām pacēlās Ventas krastā iepretim ūdenskritumam. Tās celtniecību uzsāka 1242.gadā - tad arī pirmo reizi dokumentos minēts Kuldīgas vārds. 14.gadsimtā blakus ordeņa pilij jau bija izveidojusies pilsēta. 1368.gadā Kuldīga kļuva par Hanzas savienības locekli.
No 1596. - 1616.gadam Kuldīga bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Savus ziedu laikus Kuldīga sasniedza hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642.-1682.g.). Lielā Ziemeļu kara laikā 1702.gadā zviedru karaspēks pili izlaupīja un izpostīja, tā ka tā kļuva neapdzīvojama.
Kuldīgas pilsētas ģerbonī uz sarkana fona attēlota svētā Katrīna ar moku ratu rokā. Viņas vārdā nosauktās mūra baznīcas ēkas celtniecību uzsāka 1567.gadā (pirmā ēka bija celta 1252.gadā no koka), vēlākajos gadsimtos tā ir vairākkārt atjaunota.
Kuldīgas lepnums ir senais mūra tilts pāri Ventai (1873. - 1874.), kā arī vecpilsēta ar 17. un 18.gadsimta dzīvojamām ēkām. To raksturīga iezīme ir kokgriezumiem rotātas durvis, virsgaismas lodziņi un dakstiņu jumti.
Hercoga Jēkaba piemiņa ir iemūžināta, nosaucot viņa vārdā jauno brīvdabas estrādi Pārventā, kur vasarās notiek operu uzvedumi un koncerti.
Šodien Kuldīga ir rajona centrs ar 13,5 tūkstošiem iedzīvotāju. Par tradīciju kļuvuši Kuldīgas pilsētas svētki, kurus svin jūlija trešajā nedēļas nogalē.
Vēsture
Kuldīgu par vienu no visskaistākajām Latvijas pilsētām ir izveidojusi daba un vēsture.
Livonijas atskaņu hronika stāsta, ka Livonijas ordeņa mestra Groningenas Dītriha laikā ( 1242-1245 ) Kuldīgā uzcelta ordeņa pils, kura sākumā saukta- Jesusburg, bet vēlāk- Goldingen. Šis nosaukums dokumentos lasāms līdz pat Latvijas brīvvalsts izveidošanai un joprojām figurē veco baltvācu emigrantu leksikā.
Kopš 1368. gada Kuldīgas vārds pazīstams Hanzas Savienībā. Jaunlaiku Hanzas dienās Kuldīgas pilsēta piedalās pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas , sākot ar 1991. gadu.
[pic][kul6.jpg]Pēc Livonijas sabrukuma 1561. gadā Kuldīga kļuva par Kurzemes hercoga rezidenci un no 1587. gada līdz 1617. gadam bija Kurzemes galvaspilsēta. Hercogs Jēkabs Ketlers, kurš ir dzimis Kuldīgā, veco ordeņa pili pārbūvēja atbilstoši savām prasībām- modernu tā laika izpratnē. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemes hercogiste un Kuldīga piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu- Kuldīgā tika uzbūvēta kuģu būvētava, salpetra fabrika, ķieģeļu cepļi u.t.t. Kuldīgai bija tirdzniecības sakari ar daudzām valstīm.
Kurzemes hercogistes laikā Kuldīga cieta gan no kariem, gan tika izlaupīta. No 1653. gada līdz 1667. gadam notika poļu- zviedru karš, no 1700. gada līdz 1721. gadam- Ziemeļu karš. Kuldīga smagi cieta arī lielā mēra laikā, un savu agrāko varenību neatguva.
1795. gadā Kurzemi iekļāva Krievijas impērijas sastāvā, un Kuldīga kļuva par apriņķa centru. 19.gs. otrā pusē Kuldīgā sāka uzplaukt amatniecība un rūpniecība. Lielākie uzņēmumi bija adatu fabrika “Meteors”, ādu fabrika, sērkociņu fabrika ”Vulkāns”, pieauga arī iedzīvotāju skaits.
1886. gadā no Rīgas uz Kuldīgu pārcēla Skolotāju semināru.1896. gadā te izveidojās pirmais sociāldemokrātiskais pulciņš Kuldīgā.
1905. gadā revolūcijas dienās pirmie streiku sāka Baltijas skolotāju semināra audzēkņi, viņiem pievienojās pilsētas strādnieki, apkārtējo muižu laukstrādnieki. Soda ekspedīcijas izrēķinājās ar revolucionāriem.
[pic][kul4.jpg]Kuldīgas pilsētai jau ordeņa laikos bija savs zīmogs. Tā centrā bija svētās Katrīnas figūra, kas vienā rokā turēja moku ratu ar sešiem spieķiem, bet otrajā – zobenu. Viduslaikos Sv. Katrīnu uzskatīja par garīga darba darītāju- teologu, filozofu, advokātu un studentu aizstāvi. Kuldīga pratusi saglabāt savu svēto patronesi ģerbonī līdz mūsu dienām.
Ikvienam tūristam ir interesanti iepazīties ar vecpilsētu, kas bagāta vēstures un kultūras tradīcijām. Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs ir arhitektūras piemineklis ar savdabīgu arhitektūru, šaurām ieliņām un dakstiņu jumtiem.
Kuldīgas lepnums ir Ventas rumba- Eiropas platākais dabisks ūdenskritums ( 240 m ). Šeit atrodas arī Latvijas augstākais- Alekšupītes ūdenskritums ( 4,5 m ). Kuldīgas viesu uzmanību piesaista viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā, būvēts 1874. gadā pāri Ventas upei.
Kuldīga- Hanzas Savienības pilsēta
[pic][kul5.jpg]Šī Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība sāka veidoties XII gadsimtā un pastāvēja no XII līdz XVII gadsimtam ārējo sakaru veidošanai. Par savienības veidošanās sākumu var uzskatīt drošības līgumus, kurus 13gs. savā starpā noslēdza Ziemeļvācijas pilsētas Lībeka, Brēmene un Hamburga. Hanzas Savienībai bija arī politisks un militārs spēks, kas izpaudās cīņā par tirdzniecības monopolu atsevišķos Eiropas reģionos, par satiksmes ceļu sagrābšanu, pilsētu neatkarību no feodālajiem senjoriem.
Kuldīgas vārds šīs savienības dokumentos pirmo reizi parādījās 1368.gadā.
Ik pa trim gadiem Lībekas pilsēta sasauca Hanzas savienības locekļu sanāksmi, to vadīja Lībekas birģermeistars. Šeit apsprieda gan ārējās, gan iekšējās tirdzniecības un politikas jautājumus. Pieņemtie lēmumi bija saistoši visām Hanzas pilsētām, par nepakļaušanos draudēja izslēgšana. Hanzas Savienības uzplaukuma laiks bija 13,.14. un daļēji arī 15 gs. sākums.
Jaunlaiku Hanzas pilsētu savienību atjaunoja 1980. gadā.
Kuldīga Jaunlaiku Hanzas dienās pirmo reizi piedalījās 1991. gadā pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas. Tad Vēzelē ( Vācija ) ieradās tikai oficiālā delegācija.1994.un 1995. gadā Hanzas dienās Štādē ( Vācija ) un Zēstē(Vācija) pilsētas delegāciju pavadīja etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”. 1996.gadā Bergenā ( Norvēģija ) un 1997. gadā Gdaņskā ( Polija ) uzstājās vidējās paaudzes deju kopa “Bandava”. 1998. gadā Visbijā ( Zviedrija ) uzstājās rokgrupa “Rāpuļi ar putniem”. Deju kopa “Bandava” raito deju soli rādīja Olnencālē ( Nīderlandē ) 1999. gada vasarā. Kuldīgas delegācija nepiedalījās Hanzas dienā Cvollē ( Nīderlande ).
Apskates objekti Kuldīgā
[pic][kul2.jpg]1.Ventas rumba - platākais ūdenskritums Eiropā (240 m). Dabisks ūdenskritums, par kuru stāsta daudzas leģendas un notikumi. Kuldīgu senatnē dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā - hercoga Jēkaba izgudroto zivju ķeramo ierīču dēļ, kas atradās uz rumbas.
2.Senais ķieģeļu tilts pār Ventu - celts 1874.gadā, viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā. Būvēts pēc 19. gadsimta ceļu standartiem - 500 pēdas garš un 26 pēdas plats, lai pa to varētu virzīties divas viena otrai pretī braucošas karietes. Tilts bieži izmantots kinofilmu uzņemšanai, piemēram, Emīla nedarbos, u.c.
3.Kuldīgas viduslaiku vēsturiskais centrs ap Alekšupīti - unikāls, vienīgais Baltijā saglabājies tāda veida 17.-18. gadsimta mazpilsētas ēku apbūves ansamblis ap Alekšupīti. Upīte tek tieši gar daudzu ēku sienām, un tāpēc Kuldīgu dēvē par Latvijas Venēciju. Sākotnēji Tagadējā vecpilsētas centra ēkas būvētas kā Kuldīgas pils priekšpilsēta.
[pic][kul1.jpg]4.Alekšupītes ūdenskritums (4,5 m) - Augstākais ūdenskritums Latvijā. 17. gadsimtā nostiprināts un apbūvēts, lai tā straumi savulaik izmantotu Kurzemē pirmo papīra dzirnavu darbināšanai.
5.Parks pie Kuldīgas Novada muzeja - Te reiz atradās pirmā vācu krustnešu mūra pils (celta 1242. gadā), no kuras saglabājušies daži mūra fragmenti un pils pagraba velve. Vēlāk te atradās hercoga pils (sagrauta 1701. gadā). Pašreiz pilsētas skulptūru parks, kurā izvietotas tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūras.
6.Kuldīgas Novada muzejs - 1900. gadā celtā ēka ar kuģiem atvesta no Parīzes, kur tā atradās Vispasaules izstādē kā Krievijas paviljons. Ēku tur nopirka kāds Liepājas tirgotājs un atveda uz Kuldīgu, lai uzdāvinātu savai līgavai.
[pic][kul3.jpg]7.Sv.Katrīnas baznīca - šai vietā baznīca atradusies jau 1252. gadā, taču vēlāk tā uzcelta no jauna. Altārī manierisma stila kokgriezumi. Baznīcā kristīts un laulāts hercogs Jēkabs ar Brandenburgas princesi Šarloti Luīzi. Baznīcai dots pilsētas patroneses Katrīnas vārds. Ģerbonis, kas atrodas virs baznīcas sānu ieejas, ir tagadējais Kuldīgas ģerbonis.
8.Kuldīgas vecais rātsnams un rātslaukums. Ēka būvēta 17. gadsimtā. Nama pagrabos atradās pirmais Kuldīgas cietums. Rātslaukums ir sena ļaužu pulcēšanās vieta. Tā dienvidaustrumu stūrī kādreiz atradās t.s. kauna stabs.
9.Bijušā Kuldīgas birģermeistara Stafenhāgena nams - 17. gadsimtā celta ēka, kurā 1701. gadā uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Priekštelpā viņš atstāja neparasti lielu (2x2,5 m) lādi. To jebkurš var apskatīt vēl šodien.
10.Vecākā koka māja Kurzemē - ēka Alekšupītes krastā netālu no Rātslaukuma celta 1670. gadā. Uz tās jumta atrodas viens no pilsētas namu senākajiem un greznākajiem vējrādītājiem.
11.Hercoga Jēkaba galma aptieka - viena no nedaudzajām 17. gadsimta ēkām, kurā saglabājušās koka pildrežģu būvkonstrukcijas, kas aizpildītas ar ķieģeļu mūrējumu. Hercoga laikā izmantota kā aptieka un zāļu tirgotava.
12.Liepājas iela - savdabīga dažāda vecuma namu ieskauta ieliņa, kas brīnišķīgi parāda ēku arhitektūras stilu attīstību 17.-20. gadsimtā. Patreiz gājēju iela ar interesantām māju durvīm un virsgaismas lodziņiem, kas raksturīgas tikai Kuldīgai.
13.Sv.Trīsvienības katoļu baznīca (1640).
14.Kuldīgas Sv.Annas evaņģēliski luteriskā baznīca (1904) ar parku.
15.Kuldīgas pareizticīgo baznīca (1871) ar parku.
2004-07-23 Kuldīga
Travellatvia iesaka
| Kur atpūsties Latvijā ? | Lasiet vēl |
|
|
|
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
| Notikumu kalendārs |
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.