Travellatvia - Latvija un tūrisms Latvijā, ceļojumi, atpūta, naktsmītnes

Vispārējs pilsētas apraksts

[pic][jek3.jpg]Pilsētas tiesības iegūtas 1670. gadā

Pašreizējā platība: 23 km2

Iedzīvotāju skaits: 26 797

Jēkabpils pilsēta atrodas Austrumlatvijas līdzenuma dienvidu daļā – abos Daugavas krastos. Pilsēta savu tagadējo veidolu ieguvusi 1962.gadā – pēc tilta pār Daugavu atjaunošanas. Līdz tam tās bijušas divas atsevišķas pilsētas – Krustpils (tā joprojām sauc dzelzceļa staciju) un Jēkabpils – katra ar savu atšķirīgu vēsturi un likteni.

[pic][jek1.jpg]Pilsētas teritorijā starp mazās Daugavas atteku un galveno upes straumi atrodas Ādamsona, tautā saukta Krustpils, saliņa un Daugavsala (Stimbānsala). Abām salām liela nozīme pilsētas dzīvē – Krustpils saliņā notiek liela daļa kultūras un izklaides pasākumu, Daugavsala pēdējos gados pazīstama ar mototrasi un plaša mēroga moto un auto sacensībām. Uz abām salām no pilsētas Krustpils puses ved tilti.

Pilsētas teritorijā atrodas Ražu ūdenskrātuve, kas iecienīta kā atpūtas un peldvieta un blakus tai – ēnainais Meža parks ar veselības taku un sporta spēļu laukumiem.

Pilsēta īpaša ar saviem parkiem, Krustpils viduslaiku pili, Brīvdabas muzeju, U.Čamaņa mākslas galeriju MANS`S, septiņu konfesiju dievnamiem un pareizticīgo vīriešu klosteri Daugavas krastā. Pilsētniekus priecē arvien jauni vaibsti pilsētas sejā – ne vien veiktie labiekārtošanas rekonstrukcijas darbi, bet arī jaunie vides objekti un jaunās celtnes, kas atsvaidzina pilsētas izskatu.

Tuvākā nākotne pilsētai sola jaunu autoostu un ledus halli, cerības vieš Radžu ūdenskrātuves labiekārtošanas projekti.

Lai arī pasaule tagad ir vaļā, un jēkabpilieši tuvas un tālas zemes apskatījuši, aptaujāti viņi saka – man patīk mana pilsēta!

Jēkabpils vēsture

Rīgas bīskaps Nikolajs no Magdeburgas 1237. gadā Daugavas labajā krastā uzcēla pili (Kreutzburg). Pakāpeniski ap to veidojās apbūve. 1511. gadā virsbīskapa lēņu grāmatā Krustpils jau minēta kā miests. Pilsētas tiesības Krustpilij piešķirtas 1920. gadā.

17.gs. Daugavas kreisajā krastā pie Salas kroga izveidojās strūdzinieku un plostnieku apmetne. Ar Kurzemes hercoga Jēkaba aktu 1670. gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības un nosaukums Jakobstadt, Jēkaba miests, Jēkabpils.

[pic][jek2.jpg]Pilsētiņa daudz cietusi karos un ugunsgrēkos. Pēc poļu –zviedru kara Krustpils bija panīkusi līdz pat 19.gs vidum. 1. pasaules karā Jēkabpilī apšaudēs sagrautas 280 mājas. Pilsētiņu atjaunošanos un attīstību sekmēja izdevīgie tirdzniecības ceļi pa Daugavu un 1861. gadā atklāto dzelzceļa līniju. Te izveidojās vairāki uzņēmumi – kaļķu un ķieģeļu cepļi, vilnas kārstuve, dzirnavas. 19.un 20.gs. mijā 4 mūzikas instrumentu fabrikās strādāja ap 2000 cilvēku. Pilsētiņas palēnām kļuva par rosīgu tirdzniecības un kultūras centru.

Par nozīmīgāko Augšzemes pilsētu Jēkabpils kļūst 1919. gadā, kad no Jaunjelgavas uz šejieni pārceļ apriņķa administratīvās iestādes. Latvijas Republikas laikā pilsētā attīstās pārtikas un būvmateriālu rūpniecība. 1932. gadā uzbūvēts tolaik lielākais uzņēmums – cukurfabrika.

Saikni starp abām pilsētām nodrošina 1764. gadā iekārtotā pārceltuve pār Daugavu un 1936. gadā izbūvētais tilts. Tā mūžs ir īss, jo 1941. gada jūnija beigās vienu tā posmu uzspridzina Padomju Armija, bet 1944. gadā pavisam to sagrauj vācu armija. Otrreiz tiltu izbūvē 1962. gadā. Tad abas pilsētas apvieno arī administratīvi, paturot nosaukumu – Jēkabpils.

Padomju laikā Daugavas labajā krastā veidojas rūpnieciskā zona: te izvietots šūšanas uzņēmums “Asote”, Dzelzsbetona konstrukciju ražotne, uzsākta metalurģijas rūpnīcas izbūve, kurā plānots nodarbināt ilgstoši ieslodzītos.

Kreisajā krastā lielākoties veidojas dzīvojamie mikrorajoni ar tipveida daudzstāvu ēkām. No rūpnieciskajiem uzņēmumiem minami Rīgas autoelektropiederumu rūpnīca, “Dolomīts”, piena un gaļas pārstrādes uzņēmumi, konservu ražotne. Uzcelta arī slimnīca, poliklīnika, stadions.

[pic][jek4.jpg]Šobrīd Jēkabpils ir pēc teritorijas astotā, pēc iedzīvotāju skaita - devītā lielākā Latvijas pilsēta. Attālums līdz Latvijas galvaspilsētai – 145 km. Tās platība – 23 km2. 13,9 ha no pilsētas platības ir parki, 339 ha – ūdeņi, 163 ha – meži un 21 ha – laukumi. Pilsētā ir 215 ielas. To kopgarums - 132 km. No tiem 75 km noklāti ar asfaltbetona segumu, grants klājums ir 55 km ielu, betona plāksnes – 2 km. Visgarākā Jēkabpilī ir Rīgas iela – 5,64 km, visīsākā – Klostera. Tās garums tikai 30 metru.

Jēkabpilī dzīvo 27 330 iedzīvotāju (uz 14.01.2002.).

Abos Daugavas krastos izvietotas dažādos vēstures periodos dibinātās izglītības un kultūras iestādes: 5 bērnudārzi, 6 skolas, 4 bibliotēkas, 2 kultūras nami.

Padomju laikā Jēkabpilī bija attīstījusies lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, apģērbu šūšana, dzelzsbetonu konstrukciju ražošana. Vairāki uzņēmumi nespēja pielāgoties tirgus ekonomikas apstākļiem un pārtrauca darbību. Daži uzņēmumi rada sadarbības partnerus ārzemēs, apguva jaunus produkcijas veidus un spēja nodrošināt tās noietu pasaules tirgū. Tie ir IU “Viola –Stils”, “Asote 2”, “Sēlijas mežs”, “ULD” un citi.

[pic][jek5.jpg]Pēc Uzņēmējdarbības atbalsta centra apkopotajiem datiem vairāk uzņēmēju darbojas kokapstrādes, mežistrādes, mēbeļu ražošanas, apģērbu šūšanas un tirdzniecības jomā.

Jēkabpils ir nemitīgā attīstībā. Uzņēmējdarbības, izglītības, kultūras, tūrisma un citu nozaru attīstības pamatnostādnes iezīmētas Jēkabpils pilsētas attīstības programmā laikā posmā līdz 2011.gadam.

2004-07-23 Jēkabpils

Travellatvia iesaka

Kur atpūsties Latvijā ?

Lasiet vēl

Nosaukums:
Paplašinātais meklētājs

Iesakam apmeklēt

Skatīt citus

Dienas foto

Ziņu izsūtīšana

Notikumu kalendārs