Travellatvia - Latvija un tūrisms Latvijā, ceļojumi, atpūta, naktsmītnes

Pilsētas apraksts

[pic][ven1.jpg]Ventspils ir patstāvīga administratīva teritorija, kurā vietējo pašpārvaldi veic pilsētas dome. Pēdējo desmit gadu laikā Ventspilī ir notikušas ievērojamas izmaiņas - tiek restaurēta vecpilsēta, sakopti pilsētas meži un parki, atjaunots ielu segums.

Pilsētas pašvaldība īpašu uzmanību pievērš pilsētvides sakopšanai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Būtisks līdzekļu apjoms ik gadus tiek atvēlēts pilsētas mazturīgo iedzīvotāju atbalstam.

Vadošā pilsētas ekonomikas nozare ir transports un sakari, kas pašreiz ir pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības pamats. Uzņēmumos, kas tieši vai netieši ir saistīti ar ostas darbības nodrošināšanu, ir nodarbināts katrs otrais pilsētā strādājošais. Pēdējo piecu gadu laikā arvien lielāku nozīmi pilsētas ekonomikā ieņem ar tūristu apkalpošanu saistītie, kā arī kultūras, sporta un izglītības pakalpojumi.

Ventspilī darbojas 2 kultūras centri, vairāki desmiti pašdarbības kolektīvu, Centrālā Zinātniskā bibliotēka, Ziemeļvalstu informācijas biroja un Lielbritānijas padomes nodaļas. Pilsētā ir 9 vispārizglītojošās skolas, vairākas profesionālās un vidējās speciālās mācību iestādes. Augstāko izglītību var iegūt Ventspils Augstskolā, Rīgas Tehniskās Universitātes Ventspils nodaļās, Baltijas Krievu institūta Ventspils filiālē un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Ventspils nodaļā.

Pilsēta tās iedzīvotājiem un viesiem piedāvā daudzveidīgas atpūtas iespējas. Pilsētu, tās vēsturi un attīstību var iepazīt, apmeklējot muzejus, vēsturiskos objektus u.c. apskates vietas. Netālu no pilsētas centra ir Baltijas jūras pludmale piedāvā pastaigu, saules un ūdens priekus, no aukstā jūras ūdens var patverties pie pludmales esošajā akvaparkā "Ventspils".

Aktīvās atpūtas cienītāji ar sportu var nodarboties pilsētas sporta kompleksā, kurā ir gan basketbola, gan ledus un vieglatlētikas halles, gan futbola un tenisa laukumi.

Atrašanās vieta

Latvijas ziemeļrietumos – ziemeļu platuma 57˚23'06" un austrumu garuma 21˚32'46".
Platība: 55,4 km²
Iedzīvotāju skaits: 44 000
Ventspilī var nokļūt ar: autobusu, automašīnu, prāmi un lidmašīnu

Pilsētas ģerbonis

[pic][gerbonis_ven.jpg]Ventspils pilsētas ģerbonis – viens no senākajiem Latvijas pilsētu heraldiskajiem simboliem. Tā pamatelementi veidojušies Livonijas periodā (13.-16.gs.) un mazmainītā veidā saglabājušies līdz pat mūsdienām.

Senais heraldiskais simbols spilgti apliecina Latvijas un Ventspils piederību pie viduslaiku Eiropas kultūras areāla.

Ģerboņa oficiālais heraldiskais apraksts: Purpura laukā ar sudraba tīklojumu sudraba medību rags ar zelta iemuti, stīpu un apmali, virs tā zelta ķetnu krusts.

Ventspils ģerboņa attīstības sākumi saistāmi ar 14.gs. – tīklotā (damascētā) laukā novietots medību rags ar ķetnu krustu – Livonijas ordeņa simbolu, kas simbolizēja Ventspili kā ordeņa valstī ietilpstošu pilsētu – redzami jau kādam 1369.g. sastādītam dokumentam pievienotā vaska zīmogā. Maz mainītā veidā šie elementi turpina vizuāli reprezentēt Ventspili arī turpmākajos gadsimtos.

1925.g. Ventspils ģerboni oficiāli apstiprina Latvijas valsts prezidents. Tā apraksts un zīmējums veidots, balstoties uz vēsturisko pilsētas heraldisko simbolu. Pēc 1940.g. šo Ventspils pašapliecināšanās zīmi neizmanto.

[pic][karogs_ven.jpg]Jaunu Ventspils ģerboni izstrādā 1968. gadā. Ignorējot senos heraldikas likumus un pilsētas vēsturisko ģerboni, tiek izmainīts ģerboņa zīmējums. "Padomju Ventspils ģerbonī" krustu nomainīja stūres rats, ģerbonī ievietoja Latvijas PSR karoga simboliku. Vēl vairāk izmainītā veidā šie elementi tiek sakārtoti nākamajā, 1970.gadā pieņemtajā "ģerbonī".

Vēsturisko Ventspils ģerboni Atmodas laikā Ventspils pilsētas Tautas deputātu padome atjauno 1989. gadā.

Livonijas ordeņa pils

Jau astoto gadsimtu Ventas krastā stāv Livonijas ordeņa pils. Tā ir vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā, kurš saglabājies līdz mūsdienām tik pilnīgā telpiskā apjomā. Pašreiz pilī atrodas Ventspils muzejs.
Uz pili attiecas senākā informācija par apbūvi tagadējās Ventspils pilsētas teritorijā. Vēstures dokumentos tā pirmoreiz minēta 1290. gadā, kurš tiek pieņemts par Ventspils pilsētas dibināšanas gadu. Ordeņa brāļi pili izmantoja Livonijas ordeņvalsts laikā (13.gs.-16.gs.vidus). Pie pils pamazām veidojās pilsēta.

14. gs. izbūvēja visus pils korpusus, veidojot konventa tipa pili ar iekšējo pagalmu. 1442. gada dokumentā minēts, ka pilī dzīvo 7 bruņinieki, glabājas bruņojums 32 vīriem, 6 lielgabali un citi ieroči. Šai laikā Ventspils atradās Hanzas tirdzniecības pilsētu savienības sastāvā. Pils atradās pie nozīmīga jūras ceļa, un pils tornis jau kopš 17. gs. beigām ir izmantots kā bāka. Poļu-zviedru kara laikā (1655-1660) pils tika izpostīta, bet 17.gs. 2. pusē atjaunota. No 1706. līdz 1835. gadam pils kapelā darbojās ev.-lut. draudzes baznīca. Kopš 1845. gada tai vietā iekārtoja pareizticīgo baznīcu, kura darbojās līdz 1901. gadam.

[pic][pils_ven.jpg]1832. gadā beidza pils pārbūves darbus, un pilī savu darbību uzsāka apriņķa cietums. Tolaik uzceltas arī cietuma administrācijas un vieninieku kameru ēkas. 1870-tajos gados virs pils torņa uzbūvēja augstu koka novērošanas torni ločiem, pils iekšējā pagalmā agrākās koka galerijas vietā izveidoja mūra galeriju. Cietums paralēli citiem izmantošanas veidiem darbojās pilī līdz pat 1959. gadam. Pēc tam līdz 1983. gadam pili izmantoja kā PSRS Robežapsardzības karaspēka daļas mītni.

1997. gadā atjaunoja pils fasādes un labiekārtoja pils teritoriju. Pils tornī pacēla vēja rādītāju ar Ventspils pilsētas ģerboņa simboliem. Zem vairākiem apmetuma un krāsu slāņiem atklāti unikāli 15., 16. un 17.gs. sienu gleznojumu fragmenti, veikti plaši arheoloģiskie pētījumi.

Ārēji pils pašlaik ir ieguvusi 19.gs. izskatu.

Ventspils vēsture

Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tās teritorijas apbūves sākumu saista ar Livonijas ordeņa pils uzcelšanu, kura pirmoreiz vēstures dokumentos pieminēta 1290. gadā.

Kopš 1369. gada zināms pilsētas zīmogs un ģerbonis, bet pilsētas tiesības netieši pieminētas kādā 1378. gada dokumentā. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils ir pazīstama kā ostas pilsēta, tā kļūst par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības – Hanzas locekli.

Pirmais Ventspils ekonomiskais uzplaukums saistīts ar Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laiku (1642-1682), kad pilsēta ir pazīstama ne tikai kā hercogistes galvenā osta, bet arī kā ievērojams kuģu būves un amatniecības centrs. Šajā laikā uzbūvēti vairāki desmiti tirdzniecības un kara kuģi. No Ventspils hercoga kuģi dodas uz hercogistes kolonijām – Gambiju un Tobago salu.

Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodeg, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā iet bojā pilsētas iedzīvotāju vairums. 1795. gadā hercogisti iekļauj Krievijas impērijas sastāvā.
19. gs. vidū sāk atdzīvoties ostas darbība, atsāk darbību kuģubūvētava. Kopš 1870. gada Ventspilī darbojas jūrskola.

[pic][ven2.jpg]19. gs. beigās Krievija nolemj izbūvēt Ventspilī modernu ostu, vienlaicīgi izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils-Ribinska. Ventspils no vietēja mēroga ostas pārvēršas par nozīmīgu Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzītostu. Ostas darbība šajā laikā pārceļas galvenokārt uz Ventas upes labo krastu. Strauji izaug arī visa pilsēta – iedzīvotāju skaits no 7 000 1897. gadā pieaug līdz 29 000 1913. gadā.

Pilsētas uzplaukumu pārtrauc pirmais pasaules karš. Karadarbības ietekmē iedzīvotāju skaits pilsētā samazinās gandrīz divkārt. Latvijas valsts neatkarības laikā (1919-1940) Ventspils osta nespēj sasniegt pirmskara kravu apgrozījuma līmeni.

1939. gadā Ventspilī sāk būvēt bāzes Sarkanās armijas vajadzībām. Tās daļas ienāk Ventspilī saskaņā ar 1939. gada Latvijas – PSRS līgumu. 1940. g. Latvijas okupācija un aneksija PSRS sastāvā ventspilniekus skar tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus. 1940. gadā tiek nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 2. pasaules kara, represiju un emigrācijas rezultātā iedzīvotāju sastāvs un skaits ir stipri mainījies. Tomēr arī pēc Otrā pasaules kara Ventspils sekmīgi turpina attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. Nozīmīgi Ventspilij ir sešdesmitie un septiņdesmitie gadi, kad Ventspils kļūst par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu.

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas (1991.g.) noris ievērojamas politiskās un ekonomiskās izmaiņas, un vērojama strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. Šajā laikā Ventspils pakāpeniski ieņem aizvien nozīmīgāku vietu Latvijas pilsētu vidū: strauji mainās pilsētvide, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali. Sekmīgi tiek piesaistītas ārzemju investīcijas, uz to pamata veidojas arī jauni uzņēmumi.

Daudzi no pilsētas vēsturiskajiem objektiem, tai skaitā dzīvojamās ēkas, tagad ir restaurēti un pieejami apmeklētājiem.

Klimats

Maigs piejūras klimats ar siltuma periodiem ziemā un vēsāku laiku vasarā. Siltākais mēnesis ir Jūlijs. Vidējā gaisa temperatūra ir + 6.6 C˚, augstākā + 33.7 C˚. Vidējais nokrišņu daudzums ir 700 mm gadā. Piejūras klimata dēļ Ventspils osta ir neaizsalstoša.

Satiksme Ventspilī

Autobusi, taksobusi, taksometri

Svarīgi telefona numuri

Ugunsdzēsības un glābšanas dienests 01, 112
Policija 02, Municipālā policija 08
Ātrā medicīniskā palīdzība 03
Gāzes noplūdes gadījumā 8000404

2004-07-21 Ventspils

Travellatvia iesaka

Kur atpūsties Latvijā ?

Lasiet vēl

Nosaukums:
Paplašinātais meklētājs

Iesakam apmeklēt

Skatīt citus

Dienas foto

Ziņu izsūtīšana

Notikumu kalendārs