 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Amerikāņu demokrātijas svētnīca
[pic][klints.jpg]Pie ASV šūpuļa stāvējušos valstsvīrus amerikāņi godina par tēviem dibinātājiem. Viņu vidū īpaša vieta ir četriem prezidentiem — līderiem, kuri uz mums noskatās no kalna virsotnes. Viņu krūšutēli ir patiešām iespaidīgi —142 metrus augsti, bet sejas sasniedz sešstāvu mājas augstumu —18 metrus. Nācijas tēvs Vašingtons Pats pirmais kreisajā pusē marmora klintī izcirsts nācijas tēvs, Amerikas pirmais prezidents Džordžs Vašingtons, kurš prezidenta krēslā sēdēja astoņus gadus — no 1789. līdz 1797. gadam. Dž. Vašingtona (1732. — 1799.) vārdā nosaukta ne tikai ASV galvaspilsēta, kurai tieši viņš izvēlējās vietu, bet arī citas vairāk nekā simts mazākas pilsētas un apdzīvotas vietas, štats, septiņi kalni, astoņas upes, desmit ezeri, nemaz nerunājot par mācību iestādēm, kuģiem un vēl un vēl. Man patika viņa vārdi: "Es ceru, ka man vienmēr pietiks spēka saglabāt to, ko uzskatu par pašu vērtīgāko no visiem goda nosaukumiem un amatiem — godīga cilvēka reputāciju." Viņa izglītībā, vispirms svešvalodās un citās humanitārajās jomās, bijuši krietni robi. Šajā ziņā Vašingtons jūtami atpalika no novadnieka, Neatkarības deklarācijas autora Tomasa Džefersona, kurš Rašmoras klintī iekalts viņam blakus. Džefersons — Neatkarības deklarācijas autors Trešais valsts prezidents Tomass Džefersons valdīja no 1801. līdz 1809. gadam. Šajā laikā bez karošanas viņš divkārt palielināja ASV teritoriju. Katru gadu 4. jūlijā ASV svin Neatkarības dienu. Pirms 228 gadiem otrais kontinentālais kongress Filadelfijā pieņēma deklarāciju par Amerikas neatkarību no Anglijas. Šo datumu uzskata par valsts dzimšanas dienu. Neatkarības deklarācijas projektu izveidoja komiteja, kurā ietilpa pieci cilvēki. Lielāko daļu darba paveica T. Džefersons (1743. — 1826.), kurš bija galvenais Neatkarības deklarācijas teksta autors. Viņš arī aizliedza ievest vergus no Āfrikas, atpirka Luizianas štatu no Francijas un paredzēja, ka ASV reiz pārspēs varenībā ikvienu Eiropas valsti. Džefersons pārvaldīja piecas svešvalodas, bija izcils arhitekts, piedaloties galvaspilsētas Vašingtonas apbūves plāna izstrādāšanā. Arī uzrakstu savai kapa plāksnei izcilais valstsvīrs uzrakstīja pats, ne ar vārdu nepieminot kādreiz ieņemtos augstos amatus: "Šeit dus Tomass Džefersons, Amerikas Neatkarības deklarācijas, Virdžīnijas statūta par ticības brīvību sacerētājs un Virdžīnijas universitātes tēvs." Viņš nomira 1826. gada 4. jūlijā, kad visās Amerikas pilsētās skanēja zvani un artilērijas salūts par godu neatkarības piecdesmitajai jubilejai. Linkolns un Rūzvelts Tālāk klintī atveidots 26. valsts prezidents (1901. — 1909.) Teodors Rūzvelts. Viņa vadībā 20. gadsimta sākumā Amerika strauji pārvērtās modernā globālā lielvalstī. Šajā laikā sāka būvēt Panamas kanālu. T. Rūzvelts bija pirmais prezidents, kas ceļoja ārpus valsts. Viņš iejaucās krievu — japāņu kara (1904. — 1905.) gaitā, brīdinot Vāciju un Franciju neiesaistīties karadarbībā Krievijas pusē. 1906. gadā Rūzvelta pūles noregulējuma panākšanā tika novērtētas ar Nobela miera prēmiju. Teodoram Rūzveltam (1858. — 1919.) pieder vārdi: "Pats sekmīgākais politiķis ir tas, kurš pēc iespējas biežāk un cik vien var skaļi runā to, ko domā katrs." Savukārt komersanti pamanījās gūt labumu uz prezidenta spilgtās personības rēķina. Izplatījās nostāsts, ka reiz medībās viņš pažēlojis un nav nošāvis lāci. Šo faktu izmantoja rotaļlietu ražotāji. Veikalos parādījās spēļu lācītis Tedijs, iekarodams tirgu visā pasaulē. Rūzvelts apmeklēja arī Rašmoras kalnu un tikās ar tēlnieku Gutzonu Borglumu, kurš vēlāk ar lielu sajūsmu un neatlaidību veidoja šo Amerikas brīvības simbolu. Pēdējā akmens skulptūra kalna labajā malā attēlo 16. valsts prezidentu Ābrahamu Linkolnu, kurš no 1861. līdz 1865. gadam saglabāja nācijas vienotību un pasludināja vergu brīvlaišanu. Ļoti daudzi amerikāņi Ā. Linkolnu (1809. — 1865.) joprojām uzskata par visievērojamāko cilvēku Amerikas vēsturē. Viņš bija viens no republikāņu partijas dibinātājiem. Diemžēl arī pirmais prezidents, kuru nogalināja atentātā 1865. gada 14. aprīlī. Linkolns ir teicis: "Lielākā daļa cilvēku ir tik daudz laimīgi, cik laimīgi viņi ir izlēmuši būt." Tēlnieka Borgluma titāniskais darbs Muzejā Rašmoras kalna pakājē var noskatīties 13 minūšu garu filmu par memoriāla tapšanas vēsturi. Ideja par milzīgām skulptūrām kalnu virsotnēs radās 1924. gadā, kad vēsturnieks D. Robinsons nolēma iemūžināt Rietumu varoņus Levi un Klarku (ekspedīciju vadītāji Dienviddakotā 1804. gada vasarā) kopā ar sū cilts indiāņu virsaiti. Vēsturnieks savāca naudu un uzaicināja tēlnieku G. Borglamu, kurš jau bija izveidojis varenu memoriālu Džordžijas štatā. Tēlnieks Gutzons Borglums (1867. — 1941.) piedzima dāņu ārsta imigranta ģimenē kā otrais deviņu bērnu ģimenē. Viņš dzīvoja amerikāņu pašapziņas pacēluma laikā un iesaistījās politikā gan kā orators, gan valstsvīrs. Borglams atbrauca uz Dienviddakotu 1925. gada vasarā. Apskatot apkārtni, viņa uzmanību saistīja smilšakmens plato ieskautais Rašmoras granīta kalns, kas izvietojies dienvidaustrumu virzienā — tieši tā, lai lielāko dienas daļu būtu labi apgaismots. Tēlnieks paziņoja, ka šeit neveidos Rietumu varoņus, bet vēlas attēlot četrus prezidentus, kuri dibināja, aizstāvēja un apvienoja Ameriku. Mākslinieka studijā var apskatīt projekta maketu, kuru viņš pārstrādāja deviņas reizes. Īstenot ieceri Borglumam palīdzēja 400 vīri, kuri urba un spridzināja klinti. Vīru starpā notika sacensības, kurš ātrāk uzrāpsies kalnā (rekords četras minūtes). Trūka naudas. Meklējot līdzekļus, tēlnieks uzrakstīja neskaitāmus lūgumrakstus. Darbu traucēja arī sals, bet entuziasms nenoplaka. Jo visi saprata, ka piedalās varena pieminekļa veidošanā. 1941. gada martā 74 gadu vecumā Borglums nomira. Viņa darbu turpināja dēls, bet, valsti ieraujot Otrajā pasaules karā, darbi apstājās. Darbu pie monumenta pabeidza tikai 1998. gadā. Tagad Rašmoras kalnā ir iekārtots apmeklētāju centrs, pastaigu aleja ar kolonnām, kuras rotā visu štatu karogi, un amfiteātris. Vakarā notiek memoriāla izgaismošanas ceremonija. Tiek atskaņots stāstījums par katru no četriem prezidentiem un skan ASV himna, kuru klātesošie dzied, stāvot kājās un turot labo roku uz sirds, — ļoti patriotiski! Pēc tam svinīgi nolaiž valsts karogu. Šis ceļojums vēlreiz apstiprināja, cik lieli savas zemes patrioti ir amerikāņi. 2004-11-02 Latvijas Avīze |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.