 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Lasiet vēl 2006-08-15 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 3 ] 2006-08-07 Ceļojums pa Tunisiju - Āfrikas pērli [ 2 ] 2006-08-03 Ceļojums - laiks, kas pieder vienīgi mums 2006-06-29 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-16 Tūrismā sāncenšu netrūkst 2006-06-14 Ceļojums pa klasisko Ķīnu 2006-06-07 Turciju iecienījuši ceļotāji no Alūksnes rajona [ 1 ] 2006-05-08 Lielais Meksikas ceļojums 2006-04-05 Malta - Vidusjūras pērle starp Eiropu un Āfriku [ 1 ] 2006-03-08 Apciemo mūžīgā pavasara salas 2006-03-02 Senā ķeltu zeme - Īrija [ 2 ] 2006-02-15 Šrilanka - mūžīgās vasaras valsts 2006-02-09 Vidzeme „Balttour 2006” izstādē startē ar visu laiku plašāko piedāvājumu 2006-02-02 Krētas sala - Eiropas civilizācijas šūpulis [ 1 ] 2006-01-19 Saldi mutēm, saldi ausīm 2006-01-17 Satiekas Kanādas krāšņajā rudenī [ 1 ] 2006-01-10 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi [ 2 ] 2006-01-05 Ziemā — uz ziemeļiem, uz Oslo 2006-01-04 Jaunzēlandes un Austrālijas pārsteigumi 2005-12-30 Jaunzēlandes pārsteigumi 2005-12-29 Banka, Tualete, Aptieka un Skola Pilsētas olimpiskā renesanse 2005-12-22 7000 km pa tievāko un garāko zemi Divdesmit ideju Singapūrai Sanktpēterburgas dārgumi 2005-12-15 Aulēkšiem ne, vajag ar pietāti XXI gadsimtā modē ir on–line 2005-12-08 Marrākeša atver vārtus pasaulei 2005-12-01 Pekina ļaujas pārmaiņu vējiem [ 1 ] 2005-11-24 Klintīs ieskautā sirds [ 2 ] 2005-11-23 Sērfotājiem no Latvijas Ēģiptē nepatīkams starpgadījums 2005-11-16 Gulbenieši Turcijā ļaujas ekstremālām izklaidēm 2005-11-10 Tas tik ir pārsteigums — Gvatemala! Minhenē ir ne tikai muzeji 2005-11-07 Latvijas neizmantotās iespējas tūristu pievilināšanā Grib kā spāņi dzīvot dzīvespriecīgi, nevis žēloties [ 1 ] 2005-11-03 Dienvidnieku mentalitāte Sofijā Ceļojums uz vispatiesāko Ķīnu 2005-10-31 Venēcija ir renesanses un mūsdienu mākslas meka [ 2 ] 2005-10-27 Melnkalne piedāvā alternatīvu Rivjērai Sveicinātas zemes, kuras vēl nav redzētas
Pirms 5000 gadiem šeit ienāca ibēru ciltis no Ziemeļāfrikas un sajaucās ar ziemeļdaļā dzīvojošiem ķeltiem. Te apmetās arī feniķiešu un grieķu tirgotāji. No 2. līdz 5.gadsimtam Spānija bija Romas impērijas daļa. Kopš 8.gadsimta sākuma to iekaroja Ziemeļāfrikas arābu - berberu ciltis - mauri un izplatīja islama reliģiju. Bet 15.gadsimta beigās visā valstī izplatījās kristietība. Mauru valdīšanas laikā islama ietekme visvairāk izpaudās Spānijas dienvidos - Andalūzijā. Mauru karalistes galvaspilsēta bija Granāda. 201.gadā p.m.ē. romieši iekaroja Spāniju un Potugāli, ko nosauca par Hispāniju, par oficiālo valodu pasludināja latīņu valodu. Romieši būvēja milzīgus akveduktus jeb ūdensvadu, kas piegādāja pilsētām ūdeni. Muzeju iekārtojis Dalī Pēc nakts brauciena caur Franciju no rīta esam Spānijā Figueres pilsētā. Mākslinieka Salvadora Dalī muzejs iekārtots bijušajā teātra ēkā. Uz tās jumta uzceltas lielas marmora olas. Šo muzeju savai mākslai iekārtojis pats Dalī 1974.gadā (1904 - 1989). Viņš Figuerē dzimis, dzīvojis un miris. Apbrīnojām viņa savdabīgos mākslas darbus, sākot ar Dalī daiļrades agrīno - sirreālisma - periodu un dzīves beigu posmā. Māksliniekam īpatnēja fantāzija, arī darbiem savdabīgi nosaukumi, piemēram, “tekošais laiks” - pulkstenis it kā kūst, tek; “greizais krusts” jeb “sašķobījusies ticība”, interesanti juvelierizstrādājumi, gleznas, dzeltena laulības gulta ar čūskām un zeltīto ģindeni un citi mākslas šedevri. Kad Dalī 1989.gadā nomira, saskaņā ar mākslinieka pēdējo gribu viņa mirstīgās atliekas tika iebalzamētas un apglabātas zem bijušā teātra skatuves tagadējā S.Dalī muzeja ēkā, pa balto plāksni ik dienas staigā simtiem apmeklētāju. Mantojumā atstāj parku Nu esam Barselonā - Katalonijas provinces galvaspilsētā. tā atrodas Spānijas austrumos Vidusjūras krastā, ir otrā lielākā pilsēta aiz Madrides (divi miljoni iedzīvotāju) un ostas pilsēta. To pasaulē pazīst ne tikai pateicoties 1992.gada Olimpiādei, bet arī arhitektam Antonio Gaudi. Te ir viņa mūža celtne - nepabeigtā katedrāle Sagrada Familia (“Svētā ģimene”), kā arī viņa celtās mājas un parks. Vispirms braucam skatīties olimpisko spēļu norises kompleksu. Katedrāle - Barselonas simbols. To 1882.gadā A.Gaudi sāka celt savai pilsētai. Katedrāles sienās attēlota Jēzus Kristus dzīves alegorija. Tā parādīta trijās monumentālās fasādes: dzimšana, Krusta ceļš un augšāmcelšanās. A.Gaudi traģiski gāja bojā, pakļūstot zem tramvaja netālu no katedrāles. Stāsta, ka viņš aizdomājies par katedrāles turpmāko celtniecību un iecerēm, tāpēc nav pamanījis tramvaju. Apskatām A.Gaudi projektēto māju Casa Mila ar neierastajām formām. Tā aplocīta ap ielas stūri un “nostiprināta” pie debesīm ar spirālveidīgi savītiem skursteņiem. Arī citas viņa ēkas ir tik organiski vijīgas un izšķērdīgi dekorētas. Arhitekts A.Gaudi pilsētai mantojumā atstājis brīnišķīgu parku Parc Guell. Daudzie eksotiskie mežonīgie augi savijušies ar Gaudi neapturamas fantāzijas arhitektūras formām. Parka platība - 15 hektāri. Apsēžamies uz “Bezgalīgā soliņa” ar krāsainām mozaīkām uz baltās keramikas un lūkojamies uz 86 kolonnām, kas veido muzikālo zāli ar brīnišķīgu akustiku. Zālē vienmēr skan mūzika. Katrai pilsētai ir sava galvenā artērija. Barselonā tā ir La Rambla bulvāris - divu kilometru garumā izstiepts milzīgs tirgus. Pa to ejot, mēs tīksmināmies par raibo dzīvi. Pastaigājām arī pa Barselonas vecāko daļu, kurā koncentrēta pilsētas viduslaiku apbūve. Gotiskais rajons ar šaurajām ieliņām glabā Dienvideiropas pilsētas šarmu. Zilās debesis spoguļojas Basilica del Pi gotiskās varenības zīmē - apaļā akmens mežģīņu savītā rozē. Nokļūstam karaliskajā Placa del Rei pagalmā, kur 1493.gadā karalis Ferdinands un Izabella audiencē pieņēma admirāli Kristoferu Kolumbu pēc viņa veiksmīgā ceļojuma uz Ameriku. Barselonā ir tik daudz ko redzēt! Gan lielā arēna vēršu cīņām, Triumfa arka, piemineklis Kolumbam, Romiešu siena ar blakus esošo karaļu pili, pulksteņa torni, Katalonijas valdības ēka, municipālās un kanoniķu mājas, jaunās modernās celtnes pie jūras. Korridu mīl vai nīst Madridē vispirms braucam ekskursijā, lai būtu labāks priekšstats par galvaspilsētu. Ejam uz pasaulslaveno Prado muzeju Kastīlijas laukumā. Muzejā pārsteidz gleznu un skulptūru daudzums. Uz katra soļa ir ievērības cienīgi objekti: Kongresu ēka (1834), senāta ēka (1814) uz Marina Espanjola laukuma, 17.gadsimta Triumfa arka ar trīs vārtiem uz Provinces laukuma, milzīga karaļu pils un tās priekšā piemineklis - strūklaka karalim Filipam IV uz Oriete laukuma, piemineklis Kolumbam Kolumba laukumā, Neptūna strūklaka Neptūna laukumā, bet Spānijas laukumā - piemineklis Servantesam - grāmatas “Dons Kihots” autoram - priekšā uz zirga sēdošais Dons Kihots bruniņieka tērpā, bet blakus uz ēzeļa - tuklais Sančo Pansa. Madridē apmeklējām spāņu korridu - vēršu cīņu, kas ilgst divas stundas. Katru vakaru korridā nobeidz sešus varenus lopus, ar tiem tiek galā trīs toreadori, no tiem viens - bruņots ar zobenu, zirgā sēdošais pikadors - ar šķēpu, matadori ar muletēm jeb sarkaniem apmetņiem, iesmu bakstītāji - banderiljero. Nopirkuši biļetes un paņēmuši līdz segas mīkstākai sēdēšanai uz akmens sēdvietām, sākam gaidīt. No tumšas telpas arēnā izlec saulē apdullis vērsis. Toreadors to kaitina ar muleti un izvairās no vērša uzbrukumiem. Fermā, kur audzē šos melnos vēršus, tos speciāli apmāca badīt muleti, bet ne cilvēku. Šādas kustības vērsim ir spēle. Vērsis ar savu lielo ķermeni mierīgi var notriekt cilvēku, tā arī arēnā bieži notiek. Kad toreadors pakrīt, uzreiz saskrien citi ar muletēm un aizvilina vērsi no neveiksminieka. Te arēnā izlec banderiljero, kuru rokās ir asi ar lentēm izpušķoti iesmi - banderiljas. Nabaga vērsis domā, ka tas viss vēl ir spēle, bet tad dzīvnieka skaustā sadzen banderiljas. Tās zvēru tracina un, vienlaikus ievainotajam noasiņojot, atņem spēku. Nu arēnā uz zirga izjāj pikadors. Viņa kājās ir dzelzs zābaki, bet zirga sāni aizsegti ar biezu segu vai matraci. Vērsis ir sakaitināts no sāpēm un uzbrūk zirgam, bet tad pikadors sagaida vērsi ar asu pīķi, kas dziļi ieurbjas vērša ķermenī. Parādās toreadori, starp tiem galvenais ir matadors. Atkal muletes tiek vicinātas vērša priekšā, tas jau ir noguris, zaudējis daudz asiņu. Vērsis stāv. Beidzot ar pēdējiem spēkiem viņš dodas uz sarkanās muletes pusi, bet matadors zibenīgi iedzen zobenu vērša sirdī. Vērsis krīt. Viss beidzies. Skatītāji auro. Vērsi aizvelk no arēnas, asinis apber ar smiltīm - viss gatavs nākamajai izrādei. Spāņi kliedz, met gaisā cepures, sumina matadorus, apspriež katra darbību. Tiek izdotas speciālas brošūras par slaveniem matadoriem. Es tādu izrādi varu noskatīties vienu reizi dzīvē, ne vairāk. Tātad - korridu vai nu mīl, vai nīst. Portugālē uzvaru izbauda nevis vērsi nonāvējot, bet aiz ragiem nospiežot pie zemes. No rīta braucam uz Salamanku pie upes Tormesas. Šeit arī ir liela katedrāle. Uz upes klinšainā krasta - cietokšņa siena, pie tās vietējie iedzīvotāji piebūvējuši savas mājas. Portugāle mūs pārsteidz ar daudzveidību, jo reti kurā šāda lieluma valstī ir redzami viļņaini pakalni un zālaini līdzenumi, neskaitāmi olīvkoki un kāpu ainavas. Portugāle ir saglabājusi savu identitāti, neņemot vērā daudzos pārveidojumus un karus. Ielu nosaukumi - flīzēs Tuvojamies Porto pilsētai. Kā jau visi, kas nokļuvuši Porto, ejam degustēt saldo, stipro un gardo vīnu kādā no ražotājfirmām Doru upes karstā. Izstaigājot cehus un noliktavas, noklausoties par portugāļu portvīna tapšanu, varam sākt degustāciju un iegādāties vīnu. Šeit vīni garšīgi, arī lētāki par alu un pienu. Litra tetrapaka maksā 40 santīmus. Taču dienvidnieki bīstamos kārdinājumus iztur godam - dzer, tomēr nepiedzeras, jo vīru vidū neesot briesmīgāka negoda, kā zaudēt paškontroli. Porto mēs apbrīnojam ar glīti krāsainām flīzēm klātas namu sienas un verandas. Visi ielu nosaukumi atveidoti flīzēs. Speciālajos flīžu veikalos redzējām dažādu stilu burtus un dažādu sižetu zīmējumus katrai gaumei. Uz pilsētas stacijas sienas un iekšpusē attēlotas jūras kauju ainas, uz tām lūkojāmies kā uz gleznām. Vairākums flīžu ir gaišzilā krāsā. Uzzinājām, ka viens no Porto simboliem ir franču inženiera Gistava Eifeļa (1832 - 1929) projektētais dzelzs tilts divos stāvos (1875). Līdztekus Parīzes Eifeļa tornim Dona Luisa tilts pieder pie G.Eifeļa labākajiem sasniegumiem metāla konstrukciju celtniecībā. Cer uz brīnumiem Pa ceļam uz Fatimu iegriežamies nelielā pilsētiņā Batalhā, kurā ir uzcelts varens dominikāņu klosteris. Batalhas klostera priekšā stāv iespaidīgs bronzas jātnieka piemineklis. Klosteris stipri cieta 1755.gada Portugāles lielajā zemestrīcē. 1810.gadā to izlaupīja Napoleona karotāji. 1834. gadā klosteri pasludināja par nacionālo monumentu, pakāpeniski to atjaunojot. Ilgi apbrīnoju akmenī darinātās celtnes “mežģīnes” - cilvēka roku darbu. 25 kilometrus no Batalhas ir ciemats Fatima. Biju lasījusi Janīnas Bebres grāmatu “Gaisma no austrumiem” un man radās vēlēšanās pabūt šajā svētajā vietā, kur parādījusies Dievmāte. Toreiz, 1917.gada 13.maijā, trīs aitu ganiņus no spilgti zaigojoša mākoņa malas uzrunājusi balss. Pieaugušie nav ticējuši Lūcijas, Franciska un Jacintas brīnumainajam stāstam un par pārdrošajiem apgalvojumiem viņus strostējis gan mācītājs, gan policists. Taču 13.jūnijā Dievmāte bērniem izteikusi trīs pareģojumus. Pēdējā tikšanās reizē 13.septembrī - 30 tūkstošu ļaužu pūlis novērojis fantastisku vīziju. Tagad Fatimā ierīkots pasaulē lielākais - 64 000 kvadrātmetru - lūgšanu laukums. Ikdienas svētceļnieki uz ceļiem mēro 400 metrus garo ceļu, pa kuru trīs ganiņi nākuši uz tikšanos ar Dievmāti Mariju. Paredzējumi vēstīja par 1. un 2. pasaules kara beigu iznākumu, tie piepildījās. Atklātībā tos pauda tikai pēc šiem notikumiem. Bet par trešo Fatimas pravietojumu pasaulē zina tikai divi cilvēki: pāvests Jānis Pāvils II un brīnuma aculieciniece Lūcija, kas aizvada vecumdienas klusā klosterī. Apskatījām Svētās Jaunavas baziliku, kurai blakus uzceltas viesnīcas, hospitāļi slimajiem, reliģisko suvenīru tirgotavas un muzeji. Daudzi svētceļotāji dodas uz Fatimu cerībā uz brīnumainu izveseļošanos. Visvairāk cilvēku ir katra mēneša 13.datumā no maija līdz oktobrim, kad notiek svinīga svētās Fatimas Dievmātes parādīšanās brīdim veltīta ceremonija. Pāvests Jānis Pāvils II Fatimu apmeklēja 1982. gada 12.maijā. Tad viņš satikās ar brīnuma aculiecinieci Lūciju. Lisabona - svarīga osta Nākamais apskates punkts ir Lisabona - Portugāles galvaspilsēta. Kopš lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmeta 15.gadsimtā tā bija viena no svarīgākajām ostas pilsētām Eiropā un mūsdienās nozīmīgākā Pireneju pussalā. Ostā kuģi uzņem keramiku, korķkoku, sardīnes, tomātu pastu, vīnus, lai tos eksportētu uz visām pasaules valstīm. Lisabonā apskatījām senā cietokšņa mūru drupas, ievērojamo Belenas torni, kas celts 16.gadsimta sākumā. Tas nesagruva pat 1755.gada zemestrīcē. Klostera priekšā ir laukums, kurā pulcējās portugāļu jūrnieki pirms viņu karavelas devās slavenajos ceļojumos. Visvairāk atmiņā paliek diženais 52 metru piemineklis no balta akmens - varonīgajiem portugāļu jūrasbraucējiem: kuģa priekšgalā ir prinča Enriko Jūrasbraucēja tēls ar kuģa maketu rokās. Prinča Enriko vadībā izgudroja karavelas un globusu, ieviesa obligātos kuģa žurnālus un kuģu apdrošināšanu. Laukumā stāv arī piemineklis - kolonna Vasko de Gamam. Nākamajā dienā braucam uz Eiropas kontinenta tālākās rietumu malas punktu - Roka ragu. Šeit fotografējāmies pie akmens krusta, vērojam bangojošo Atlantijas okeānu. Uz Roka raga ir bāka un vietējās pašvaldības ēka, tur mēs nopirkām dokumentu - apliecinājumu, ka esam bijuši šeit - uz Rietumu garuma devītā grāda 31 sekundes! Roka raga klintis ir gleznainas, to augstums sasniedz 70 metrus. 200 gadus Portugāles galvaspilsēta bija Evora. Romas impērijas laikā tā bija liela un bagāta, apjozta ar cietokšņa sienu, torņiem, tempļiem, akveduktu. Tās arhitektūrā vērojami arābu ornamenti, kolonnas un arkas. Mūza Andalūzija Andalūzija esot Spānijas mūza: ar kalniem, kas pāriet zemienēs, tur plaši vīnogulāju, labības, pupiņu, linu, rīsa, tabakas, cukurniedru lauki. Sevilja atrodas Gvadalkiviras upes krastos. To dibināja ibērieši, tad to kolonizēja feniķieši, grieķi, kartāgieši. Apskatījām Zelta torni no zelta flīzēm, tur glabāja zeltu, Alfona XII tiltu, vienu no vecākajām Spānijas korridu arēnām 1400 skatītājiem, karalienes Izabellas māsas Marijas Luīzes parku, ostu, no kuras 1519.gadā izgāja trīs Magelāna vadītie kuģi, Spānijas laukumu, neoklasicisma stilā celto tabakas fabriku, kurā strādājusi Karmena - prototips ievērojamajam P.Merimē darbam “Karmena”, un Eiropā lielāko katedrāli. To grezno pats lielākais altāris ar apzeltīta koka izgriezumiem, tas darināts 45 gadus, tajā izveidotas 1270 figūras, izmantoti 30 kilogrami zelta. Sevilja katedrāle atzīta par kristīgās ticības visbagātāko dievnamu. Seviljā ir Alkazars. Tā ir pils - cietoksnis. Astoņus gadsimtus Alkazars bija arī Spānijas karaļu rezidence. Arī tagad, kad Spānijas karalis ierodas Seviljā, viņš apmetas Alkazaras pilī. Seviljas katedrālē apglabāts Kristofors Kolumbs: četri sarkofāga nesēji simbolizē Kastīlijas, Leonas, Aragonas un Navarras karaļvalstis. Vakarā mūsu grupa dodas uz nelielu krodziņu, lai noskatītos aizraujošo flamenko deju izrādi. Flamenko dejo ģitāras pavadībā, dejotājiem sitot takti ar papēžiem vai kastaņetēm - rokā turamiem mūzikas sitaminstrumentiem. Sievietēm mugurā čigāniski tērpi - spilgti, kupli. Deja arī ir čigānu, izplatīta Andalūzijas dienvidos. Ziedoši pagalmi - patio Esam Kordovā, kura iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, jo ievērojama ar daudziem arhitektūras pieminekļiem, kādu nav nekur citur. Tāda ir mošeja - 24 000 kvadrātmetru platībā, lielākā un greznākā mauru arhitektūras celtne Eiropā. To sāka būvēt 768.gadā, turpmāk arvien paplašinot. Kā daudzas arābu celtnes, mošeja no ārpuses atgādina lielu cietoksni, tikai iekšpusē atklājot savu majestātiskumu un burvību: griestu arka savieno daudzkrāsainas (balts ar sarkanu) kolonnas. Sākumā bija 1013 kolonnas, bet celtniecības beigās 856. Uz sienām ir raksti no Korāna. 1254.gadā mošejas teritorijā tika uzcelts pirmais kristiešu templis San Klemento. Pirmo reizi pasaules arhitektūras vēsturē izveidots kupols virs astoņstūra telpas. Marmora altāri rotā ievērojamu gleznotāju gleznas un apzeltītas koka skulptūras. Gids iesaka ielūkoties māju pagalmiņos - patio. Tie ir ziedu pilni. Nav iespējams nosaukt krāsu un smaržu bagātību! Puķu podi - lieli un mazi - desmitiem. Tā reizē ir māksla un milzīga kordoviešu mīlestība, ielikta ikvienā ziedā, tā aprūpē, kompozīciju veidošanā - pagalma vidū, malās, uz marmora plāksnēm, pie sienām piestiprināti (ir speciāla ierīce to aplaistīšanai) gar kāpņu margām. Patio ir cits par citu skaistāki, savdabīgāki, arī īpašnieka turību apliecinoši. Ziemas vidējā temperatūra ir plus 10 grādi, tāpēc ziedu bagātība Kordovas ielās, parkos un pagalmos ir caur gadu. Var dzīvot arī alās Esam Granādā - pilsētā Sjerra Nevada kalnu pakājē. Tā ir pēdējā, kuru arābi 15.gadsimtā bija spiesti atstāt, jo tā bija viņu karalistes galvaspilsēta. Apskati sākam ar 14.gadsimta arābu karalistes universitāti La Mandra, kurā mācījušies slavenie arābu gudrie, dzejnieki un vēstures aprakstītāji. Iepretim katedrāles panteonā apbedīti daudzi karaļi. Visos laikos Granāda ir plaukusi. Karalistes bagātības radās no zīda ražošanas un tā tirdzniecības ar austrumiem un Āfriku. Caur Granādu Sudānas zelts nokļuva Eiropā. Nazarī pilīs ieejot, ir tāda sajūta, ka esam iekļuvuši grāmatas “Tūkstoš un viena nakts” pasakā. Viss ir tik noslēpumains, neaprakstāms! Komares pils - karaļa rezidence, de los Leones pils - valdnieka personīgie apartamenti, Meksuāras pils - oficiālajām pieņemšanām, justīcijai. Visās pilīs istabu sienu apdares ir no skaistas keramikas ar ziedu motīviem un ornamentiem, rakstiem no korāna. Tūristi var apskatīt skaistos dārzus ar strūklakām, baseinus, patio, Lauvu pagalmu ar 124 marmora kolonnām. Granādas provincē ir Guadišas pilsētiņa, tur mēs iepazināmies ar iedzīvotāju sadzīvi, kuri dzīvo alās. Tās izraktas klintīs. Redzam vispirms dažādos līmeņos uzstādītus baltus ventilācijas skursteņus. Alu ieejas ir izbalsinātas. Aiz durvīm sākas parasts dzīvoklis, tikai bez logiem. Tie ir iezīmēti un izdekorēti ar viltus ierāmējumiem un īstiem aizkariem. Istabu daudzums ir pēc ģimenes vajadzībām. Tajās ir paklāji, televizors, dīvāni, sienas baltas. Virtuvē ir elektriskās plītis. Apkure te nav vajadzīga, jo ir nemainīga temperatūra, silts un sauss. Izrādās, arī tā var dzīvot. Atjauno 30 gadus Kalnos pa līkloču serpentīnveida ceļu ilgi braucam uz Monseratas klosteri. Tas atrodas skaistā kalnu grēdas masīvā, kas reizē ir arī dabas parks. Monserat nozīmē “robotais kalns”. Tā ir svētceļotāju vieta, kur tiek godāta visas Katalonijas patrones Madonnas statuja. Šeit dzirdējām pasaulē vecāko un slavenāko zēnu kori. Monseratas klosteris būvēts pirms desmit gadsimtiem, laikā, kad benediktiešu ordenis piedzīvoja ziedulaikus. Klostera bazilikā apskatām grezno un bagātīgi rotāto altāri ar kataloņu mākslinieku gleznojumiem. Aiz altāra, pa īpašu eju nogājām tuvu garām Monseratas Dievmātes skulptūrai aiz bieza stikla. Kad Katalonijā iebrukuši mauri, Dievmāte ilgi slēpta kādā kalnu alā. 1812.gadā Katalonijā iebruka frnaču karaspēks, tas sagrāva Monseratas klosteri un apkāva mūkus. Pagāja 30 gadi, kamēr klosteri atjaunoja. Vietējais klostera kalpotājs, uzzinājis, ka esam no Latvijas, pastāstīja par priesteri, kas bijis latvietis un apglabāts klostera pazemē. No šī skaistā ceļojuma atgriezos kā cits cilvēks. Tas pats un tomēr cits. Fakti Spānija Platība: 504 782 km2; iedzīvotāji - 39 200 00; galvaspilsēta - Madride; valodas - spāņu, kataloņu, basku, galiciešu; reliģija - katolicisms. Portugāle Platība - 92 389 km2; iedzīvotāji - 9 900 000; galvaspilsēta - Lisabona, valoda - portugāļu; reliģija - katolicisms. 2004-01-13 www.dzirkstele.lv Ella Bezrukih |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.