Virtuāli saplānotais ceļojums: Grieķijas realitāte Kad kāzām un ceļojumam gatavojas pāris, kas savulaik iepazinies ar interneta palīdzību, intensīvi izmanto internetu gan darba, gan privātām vajadzībām, nemaz nerodas jautājums — kā plānot ceļojumu? Protams, tīklā!
Pošamies uz siltām zemēm
Jau iepriekš, plānojot savus ceļojumus, izmantojām internetu. Pateicoties tīmeklī savāktai informācijai, esam iepazinuši Poliju, Čehiju, Slovākiju. Dati par viesnīcām (tostarp cenām), nelielu pilsētiņu kartes, ievērības cienīgāko vietu apraksti, pat tāds sīkums kā muzeju darba laiki — viss tika atrasts tīklā.
Domājot par kāzu ceļojumu, vispirms bija jāizlemj, uz kurieni doties. Tai noteikti bija jābūt vietai, kur martā un aprīlī ir silts, — tātad Eiropas dienvidi. Bija skaidrs, ka mēs ceļosim uz turieni ar lidmašīnu, taču centīsimies atrast pēc iespējas ekonomiskāku variantu gan ceļam, gan dzīvošanai. Un pilnīgi skaidrs bija arī tas, ka nedosimies turp organizētā tūristu grupā.
Un tā, nodrošinājusies ar šādiem izejas datiem, laidos skrējienā pa web lapām. Vispirms, lai ievāktu vispārīgu informāciju, devos uz www.turizm.ru un www.travel.ru. Šajās lapās krievu valodā pieejams ļoti daudz uzziņas materiālu par dažādām pasaules valstīm, travel.ru īpašā vērtība — detalizēti reālu ceļotāju apraksti par valstīm, kuras tie apmeklējuši, — kā paticis, cik kas maksājis, kādi pārsteigumi gadījušies braucienā, tā sakot, informācija no pirmavotiem.
Izvēle svārstījās ap Portugāli, Spāniju, Grieķiju un vairākām salām: Kanāriju salām, Krētu, Madeiru, Kipru (tā tik aizraujoši aprakstīta www.mrwolf.ru atrodamajā ceļvedī!). Par šīm vietām tad arī sāku meklēt informāciju jau minētajos Krievijas interneta resursos, pēc tam devos uz savu iecienīto meklēšanas servisu Yahoo! (www.yahoo.com), kur, ievadot dažādas ar valsts nosaukumu saistītas vārdu kombinācijas, piemēram, ... travel guide, … hotel un citas, zvejoju uzticības cienīgas tūrisma informācijas lapas angļu valodā. Lasīju, vērtēju, piedalījos mājaslapās pamanītajās loterijās un konkursos, kuros var laimēt kādu tūrisma ceļvedi vai būtiskas atlaides lidojumam vai dzīvošanai viesnīcā.
Lido, tev pasaule plašāka vērsies!
Paralēli meklēju ziņas par lidojumiem. Apciemoju www.riga–airport.com — lidostas Rīga mājaslapā atradu gan lidojumu sarakstu, gan saites uz aviokompāniju mājaslapām. Pa e–pastu sazinājos ar vairākām aviokompānijām, noskaidroju cenas un… sadrūmu, jo tās izrādījās pārāk augstas — lidojums vien izmaksā apmēram tikpat, cik līdzīgs ceļojums grupā, izmantojot kādas Latvijas tūrisma firmas pakalpojumus.
Drīz vien www.kolumbs.lv sadaļā Akcijas, jaunumi, aktualitātes pamanīju informāciju par Czech Airlines rīkoto akciju 222: laikā no 2. līdz 22. februārim varēja iegādāties aviobiļetes turp un atpakaļ, kas diviem cilvēkiem kopumā maksāja tikai 222 latus! Uzreiz pa e–pastu sazinājos ar Kolumbu, lai noskaidrotu, uz kurieni kādos datumos var tikt.
Barselona, Atēnas un Larnaka — tās bija vistālāk Eiropas dienvidos esošās vietas, kurās varēja nokļūt, izmantojot šīs aviokompānijas pakalpojumus. Tikko biju izlasījusi burvīgu ceļojuma aprakstu par Grieķiju (www.adventures.lv), tāpat zināju, ka Kiprā un Spānijā vēl ir pavasarīgi vēss... Tā nu izlēmām doties uz Eiropas civilizācijas šūpuli Grieķiju, un Kolumbs sāka meklēt brīvas vietas lidojumam maršrutā Rīga–Prāga–Atēnas turp un atpakaļ ar noteikumu, ka Grieķijā uzkavēsimies 8–10 dienas.
Pati internetā meklēju ceļvežus pa Grieķiju, informāciju par viesnīcām, apskates vērtām vietām, vietējo sabiedrisko transportu. Kultūrvēsturiska informācija latviešu valodā par Grieķiju glabājas www.liis.lv/kultvest/. Īsts dārgums!
Kolumbs tikmēr sagādāja aviobiļetes. Diemžēl izrādījās, ka vajadzēs maksāt vairāk, nekā biju domājusi, jo 222 latos neietilpa lidostas nodokļi. Par abiem bija jāpiemaksā vēl Ls 98,60. Turpat Kolumbā nokārtoju sev ISIC studentu karti (Ls 3), un tā man gandrīz pilnībā atmaksājās jau pēc dažām minūtēm — noformējot apdrošināšanu ceļojumam, man kā studentei ar ISIC karti tā izmaksāja Ls 3,75, bet vīram — Ls 6,35.
Veiksme interneta loterijās
Laikā, kad jau biju pārņemta ar Grieķiju, es saņēmu e–pastā vēstuli, kurā tika paziņots, ka esmu laimējusi sev un savai ģimenei nedēļu ilgu uzturēšanos bez maksas hotelī Tenerifē (viena no Kanāriju salām). Patiesi, aptuveni pirms diviem mēnešiem biju apmeklējusi www.park–albatros.com un piedalījusies viktorīnā.
Priecājos kā bērns un vienlaikus jutu neuzticību — siers bez maksas, kā zināms, ir tikai peļu slazdā… Sazinājos ar viņiem un noskaidroju, ka šo bezmaksas nedēļu varu izmantot pusgada laikā, ka firma nodrošina transportu no lidostas līdz savam kūrortam, bet bezmaksas dzīvošanā neietilpst ēdināšana — tā maksā 140 dolāru nedēļā katram cilvēkam. Nu, tas jau izklausījās ticamāk, taču mans prāts bija aizņemts ar helēņu zemi…
Jā, piedalījos viktorīnā arī citā web mezglā — www.portugaltravelguide.com, atbildēju uz jautājumiem un laimēju kompaktdisku ar 2002. gadā precizētu informāciju par Portugāles viesnīcām — to man atsūtīja uz anketā norādīto abonentkastīti Rīgā.
Viesnīca ar pārsteigumiem
Piemērotu viesnīcu Atēnās atradām jauniešu hoteļu resursā (www.hostelseurope.com). Students & Traveller Inn (http://users.forthnet.gr/ath/students–inn/) bija samērā lēta, atradās gājēju ielā Plakā — Atēnu rajonā, kas līdzīgs mūsu Vecrīgai, turklāt tikai piecu minūšu gājienā no tā autobusa galapunkta, ar ko atbrauksim no lidostas. Bez tam Plaka ir ļoti ērta starta vieta gan maršrutiem pa Atēnām, gan braucieniem ārpus pilsētas (bijām plānojuši braukt uz Delfiem, Meteoru un Napflio, netālu no kuras ir senās Mikēnu pils drupas).
Students & Traveller Inn pa e–pastu atsūtīja informāciju, ka divvietīga istaba ar labierīcībām gaitenī maksā 46 eiro, ar privātām labierīcībām — 56 eiro, un mēs izvēlējāmies pēdējo variantu. Taču, kad lūdzu rezervēt numuru uz konkrētiem datumiem, izrādījās, ka viņiem ir nepieciešams mans kredītkartes numurs (drošībai, jo citādi var veltīgi turēt tukšu numuru; vispār jau tā ir ierasta prakse viesnīcās), lai gan mēs bijām vienojušies, ka maksāsim skaidrā naudā, jau esot tur. Es skaidroju, ka mūsu valstī kredītkartes nav sevišķi izplatītas, ka man ir debetkarte, kuras numuru varu dot (risks minimāls, šajā kartē glabājas ne vairāk par pieciem latiem), un ISIC karte. Man noticēja. Viesnīca bija pasūtīta, turklāt turpat viesnīcā bija iespēja atstāt glabāšanā bagāžu.
Paskaidrošu, kāpēc bija svarīgi dabūt viesnīcu tieši Plakā. Lētas aviobiļetes liek pieciest daļējas neērtības — mūsu lidmašīna Atēnās ielidoja pulksten 2 naktī, mēs jau zinājām, ka no lidostas visu diennakti kursē sabiedriskais transports uz pilsētu (intervāls naktī aptuveni 20 minūtes), un gribējām braukt ar autobusu.
Un tā Grieķija! Atēnu lidostā viegli atradām autobusa pieturu, jo mums bija no interneta izdrukāta lidostas karte (www.aia.gr), pareizo autobusu (autobusu maršruti ar visām pieturām no www.math.uoa.gr/pls3/transport.html) un laimīgi nokļuvām viesnīcā.
Students & Traveller Inn priekštelpas izskatījās pat labāk, nekā biju iedomājusies. No mums iekasēja arī mazāku samaksu — 42 eiro (bez jebkādiem čekiem), jo bijām atbraukuši tikai naktī. Taču numurs gan sagādāja vilšanos. Viesnīciņā pilnā sparā vēl ritēja remonts (tūrisma sezona sākas aprīlī, bet mēs bijām ieradušies marta sākumā), visi gaiteņi pilni ar celtniecības gružiem un putekļiem. Mūsu istabiņai pat nebija numura uz durvīm, šķita, ka tā uz ātru roku izveidota koridora galā, jo virs istabas durvīm dega maldinošs uzraksts Exit. Istabiņa gan bija ļoti maza, taču tīra un kārtīga, ar normālu gultu un gultasveļu, arī labierīcībām.
Istabai bija vēl otras durvis, kas veda uz mazu terasi ar skatu uz iekšpagalmu. Tiesa, šis balkoniņš (faktiski otra izeja, jo no terases kāpnes veda gan uz leju, gan uz citiem stāviem) bija piekrauts ar celtniecības atkritumu maisiem. Mūsu istabiņu no šīs otras izejas atdalīja šķirbainas koka durvis, kas aiztaisāmas ar primitīvu aizbīdni. Nepatīkami.
Papukojāmies un likāmies uz auss, jo no rīta agri jāceļas, lai pagūtu vairāk apskatīt. Muzeji Atēnās darbojas aptuveni no pulksten 8.30 rītā līdz 15 dienā. Pirmās dienas plānos ietilpa arī citas viesnīcas atrašana, kurā apmesties, kad būsim atgriezušies pēc divu dienu ekskursijas uz Delfiem un Meteoru.
Apsteidzot notikumus — jauno naktsmītni atradām aptuveni 100 metru attālumā no Students & Traveller Inn. Lai gan ērtību ziņā Kouros bija apmēram tāda pati kā iepriekšējā viesnīca (nekas spīdošs, bet nakšņošanai derēja), dzīvošana tajā maksāja gandrīz uz pusi lētāk — par divvietīgu numuru 25 eiro diennaktī.
Virtuāli rezervētās ekskursijas pa valsti
Runājot par ekskursijām ārpus galvaspilsētas — burtiski nedēļu pirms izlidošanas uz Atēnām apmeklēju www.newtravelage.com/europe/greece/tours.htm, un man izbrīnā iepletās acis: te nu tie bija, manis izlolotie maršruti ārpus Atēnām, un tos centralizēti piedāvā vietējās tūrisma firmas! Bez nervozēšanas, bez lielās pašu plānošanas ar autobusu sarakstiem un viesnīcām! Gida pavadībā, turklāt arī lētāk nekā tad, ja mēs paši mēģinātu to visu izbraukt (biju jau sagatavojusies ceļot patstāvīgi).
Pa e–pastu sazinājos ar grieķiem, pasūtījām trīs braucienus: divu dienu ekskursiju Delfi—Meteora (muzejs Delfos, nakšņošana labā viesnīcā, vakariņas, brokastis, klosteru apmeklējums), vienas dienas ekskursiju Napflio—Mikēnas (Mikēnas, Epidaura u. c., pusdienas) un vienas dienas izbraucienu ar kuģīti pa salām (pusdienas, apstāšanās pie salām). Tas viss mums izmaksāja 450 eiro. Atkal nācās skaidrot, ka mūsu valstī kredītkartes ir retums, un virtuāli vienojāmies, ka pirmajā vakarā, kad būsim Atēnās, mūs viesnīcā apciemos 2004 Petrides Tours (petrides@travelling.gr) pārstāvis, atnesīs dokumentus braucieniem (dažādu valstu tūristus no dažādām pilsētas vietām laikā no pulksten 7.30 līdz 8 savāc autobusos un vakarā turpat arī izlaiž, gids runā angļu un franču valodā) un mēs uzreiz samaksāsim naudiņu par visu.
Precīzi norunātajā laikā (arī autobusi Atēnās kursē stingri pēc saraksta) Dimitri tiešām bija klāt, iedeva dokumentus (no mūsu viedokļa, apšaubāmus — vienkārši uz printera izdrukātus, katrs tādus varētu uztaisīt), taču nekādu čeku par samaksu (tajos papīros gan viens teikums apliecināja, ka esam visu apmaksājuši, bet Latvijā to neuzskatītu par grāmatvedības dokumentu).
Bijām noraizējušies, vai netiekam krāpti, taču turpmākās dienas pierādīja, ka viss kārtībā, — braucieni bija lieliski, tikai ekskursija ar kuģīti nenotika, jo tajā dienā gāza lietus (diemžēl apstiprinājās www.weather.com un www.ntua.gr/ weather laika prognozes).
Tā bija mūsu pēdējā diena Atēnās, un par ekskursiju jau bija samaksāts… Nopirkām telekarti, piezvanījām uz firmu (viņi teica, lai zvanām, ja būs kādas problēmas), pastāstījām, ka ekskursijas nav, bet mēs šonakt braucam prom, tāpēc gribam atpakaļ naudu. Viņi neko neiebilda, pēc stundas satikāmies un, firmas pārstāvim laipni smaidot, saņēmām atpakaļ naudu par pēdējo ekskursiju — kā parasti, bez dokumentiem…
Muzeji, metro un grieķu hamburgeri
Atēnās devāmies uz Akropoli, Agoru, Arheoloģijas muzeju, staigājām pa pilsētu, veikaliņiem, piedalījāmies karnevālā, naktī kāpām Likavitos kalnā.
Ar muzejiem mums paveicās — bijām ievākuši detalizētu informāciju no Grieķijas Kultūras ministrijas mājaslapas (www.culture.gr vai sk. norādi no www.gnto.gr), un tā pilnībā atbilda patiesībai: gan darba laiki, gan biļešu cenas, turklāt 6. martā, kā tur bija solīts, ieeja lielākajā daļā muzeju bija bez maksas. Man ietaupīt ļāva arī ISIC karte. Ieeja, teiksim, Akropolē maksā 5,87 eiro, bet studentiem uz pusi mazāk — 2,93 eiro.
Atēnās apmeklējām arī Moderno muzeju (www.museum.gr) ar virtuālās realitātes zāli. Tiešām iespaidīgi, un, pat neskatoties uz samērā dārgajām biļetēm (pilna programma — 15,85 eiro, studentiem — 11,89 eiro), cilvēku ka biezs. Pirmajā reizē, kad tur aizbraucām darbdienā, nemaz netikām iekšā, nācās braukt otrreiz svētdienā plkst. 10 no rīta… Būtu bijis prātīgāk izmantot internetā piedāvāto iespēju iepriekš rezervēt ekskursiju.
Ēdām ne vien grieķu restorāniņos (www.eatgreektonight.com; www.athensguide.com/food/foodpics.html), bet vienreiz uzkodām arī vietējā McDonald’s (www.mcdonalds.gr) — vairākkārt biju lasījusi, ka Grieķijā ir lētākie hamburgeri visā Eiropā. Ziņoju: komplekts, kas sastāv no BigMac, lielajiem frī kartupeļiem un lielā dzēriena, maksā 4,11 eiro, tādā pašā cenā ir arī komplekts ar GreekMac — tas mums garšoja daudz labāk nekā tradicionālie hamburgeri.
Skaistākās metrostacijas centrā ir Sintagma un Acropolis — ar autentisku seno mākslas darbu izstādi un brīdinājumiem, ka šeit ir stingra videonovērošana un apsardze. Arī Omonia un Ethniki Amyna mums patika, bet pārējās stacijas ir ļoti vienkāršas. Visizdevīgāk pirkt PASSES biļeti par 2,90 eiro — lietojama 24 stundas kopš tās kompostrēšanas brīža, der gan metro, gan autobusos un trolejbusos (www.ametro.gr; www.oasa.gr; www.gnto.gr).
Vai bija vērts?
Man patīk justies noteicējai pār savu dzīvi un organizēt to. Protams, pirms pašas plānotajiem ceļojumiem es iepazīstos arī ar tiem maršrutiem, ko Latvijas, Lietuvas, Krievijas un citu valstu tūrisma firmas piedāvā grupu braucieniem. Izvērtēju to atbilstību savām interesēm, iegūstu papildu informāciju par apskates vietām, izšķiroju tās un papildinu maršrutu ar pašas atrastiem objektiem.
Meklējot informāciju internetā, nosēdēju pie datora garas stundas, uzzināju gan daudz ko derīgu, gan arī mazvērtīgu. Tā kā man ir pastāvīgais interneta pieslēgums, šie meklējumi neradīja nekādus papildu izdevumus un notika ātri.
Manas interneta pārlūkprogrammas šķirkļu nodaļa Ceļojums ir papildinājusies ar vairākām apakšnodaļām: Kanāriju salas, Portugāle, Spānija, Krēta, Kipra. Ja kādreiz sadomāsim doties uz turieni, daļa priekšdarbu jau būs paveikta.
Patlaban plānoju, ka būtu jauki Grieķijā atgriezties 2005. gadā, kad valsts būs sakopta olimpiskajām spēlēm. Un tad vēlreiz izmantot interneta datus no sadaļām Grieķija un Krēta, lai paceļotu pa salām.
Nesēžu jau kā suns uz siena kaudzes — savās savāktajās ceļojumu interneta saišu kolekcijās dalos arī ar reālajiem un virtuālajiem paziņām. Tīkls ir mūsu kopīgā mājvieta, un internets — brālīgi koplietojams informācijas avots.
2004-08-24 Rita Zālīte–Kušķe |
|
|