Pludmales smiltis tūristiem neiztirgosPirmais šāda veida pasākums Jūrmalā notika pērn. Piektdien viesnīcā "Baltic Beach Hotel" sarīkotajā konferencē pilsētas mērs Juris Hlevickis atzina, ka šogad pasākuma rīkotāji gatavojušies rūpīgāk, izanalizējot pagājušā gada konferences un izstādes stiprās un vājās puses. Uz tikšanos bija aicināti gan pašmāju biznesmeņi, gan viesi no citām Latvijas pilsētām un uzņēmēju organizācijām. Kā vēlāk atzina Uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Jānis Drulle, viņš bijis pat pārsteigts, cik lielu viesu interesi izraisījusi padomes darbība, jo citur Latvijā ir uzņēmēju klubi, ar kuriem pašvaldībai ir samērā sarežģīti sadarboties. Piemēram, Valmierā tādu ir deviņi, un katra domes iniciatīva uzņēmējdarbības uzlabošanā tiek saskaņota ar katru no šīm mazajām grupiņām. Jūrmalā uzņēmēju viedokli noskaidrot ir salīdzinoši viegli, jo ir šāda padome. Drulle uzsvēra, ka pilsētai ir vēl gana daudz darāmā - pilsētas tēla veidošana, īpaši ārzemēs, tāpat tiek gaidīts valsts atbalsts, lai attīstītu kūrortu medicīnu. Savukārt domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāja Vita Brakovska ir gandarīta par lielo ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību interesi - konferenci ar savu klātbūtni pagodināja Kanādas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas vēstniecību darbinieki. Viesi tika iepazīstināti ar pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijas 1. redakciju un aicināti iesniegt savus priekšlikumus tās uzlabošanai. Brakovska izteicās, ka šo stratēģiju uzņēmēji gaidot kā jātnieku baltā zirgā, jo tā skaidri norādīs pilsētas attīstības prioritātes. Tāpat viņa atzina, ka lielas problēmas mūsdienās sagādā birokrātija un formalitāšu kārtošana (kā teikts kādā anekdotē par ierēdņiem, "es jums piezvanīju, lai pateiktu, ka esmu nosūtījis faksu par to, ka esmu nosūtījis e - pastu par to, ka jums piezvanīšu"). Uzņēmējdarbības vidē nepieciešams ieviest inovācijas, tāpēc nākamgad Jūrmalā tiks rīkotas pavāru dienas, lai iepazīstinātu jūrmalniekus ar sadraudzības pilsētu tradicionālo virtuvi, kā arī sarīkotu nelielu darba biržu, kurā uzņēmēji varētu sameklēt saviem restorāniem un kafejnīcām nepieciešamos darbiniekus. Tūrisma jomā viena no iespējām ir zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un izmantošana, jo zemūdens tūrisms kļūst aizvien populārāks. Domu apmaiņā iesaistījās arī Latvijas reģionu Mazo un vidējo komersantu savienības izpilddirektora vietnieks Jānis Lukss, kurš stāstīja par šīs organizācijas paveikto uzņēmēju interešu lobēšanā ne vien Saeimā, bet arī Eiroparlamentā. Viņš arī uzslavēja Jūrmalu par izveidoto pašvaldības projektu datu bāzi. Mazliet savādi, ka daļa Jūrmalas uzņēmēju nepalika uz diskusiju daļu, kurā visai spraigi ritēja diskusija par Jūrmalas nākotnes virzību. Tā sanatorijas "Jaunķemeri" ģenerāldirektors Mihails Malkiels norādīja, ka Jūrmala ir bijusi un būs domāta nevis tūrismam, bet veselībai, jo tā ir viena no nedaudzajiem kūrortiem, kur vienuviet sastopami visi komponenti - jūra, klimats, priežu mežs, minerālūdeņi un dūņas. Valmieras domes Attīstības nodaļas vadītāja Zenta Iļķēna norādīja, ka Latvijas rajonos ir par maz informācijas, valda aplams uzskats, ka, piemēram, "Jaunķemeri" ir pārpildīti un pakalpojumi tur ir nesamērīgi dārgi. Kanādas vēstniecības pārstāve Irēna Čirpuse izteica izbrīnu, cik maz izklaides iespēju ir bērniem. Tāpat tika atzīts, ka pārlieku maz ir suvenīru ar pilsētas simboliku - šogad redzēti dvielīši, krūzītes, taču ar to nepietiek. Lai arī puspajokam izteikto V. Brakovskas ideju par smilšu tirgošanu citi diskusijas dalībnieki itin nopietni noraidīja, jautājums paliek atklāts. Diemžēl suvenīru deficīta problēmu neatrisināja arī sestdien notikusī uzņēmēju izstāde. Paši dalībnieki atzina, ka viņu pulks varētu būt kuplāks. Dzintaru koncertzāles mazajā zālē ienākušo skatītāju uzmanību piesaistīja SIA "JLD" ar košumkrūmiem, veselības atgūšanas iespējas popularizēja KRC "Jaunķemeri" un SIA "Reitterapija", izklaides industriju - "Nemo" kempings un atrakciju parks, savukārt "Fēniksa" stendā par viesu interesi liecina pīrādziņu skaits - ar tiem uzcienāti 500 apmeklētāji. Daudziem pie dūšas gāja gardās "Jūrmalas SKB" ražotās "Gotiņas" - konfektes un krēms, kā arī gaumīgi iesaiņotie piena īrisi un no saldās masas darinātās figūriņas. Vēl mazos un vietējos Jūrmalas uzņēmējus pārstāvēja firma "Vide - E" ar apdares materiāliem, žalūzijām, grīdas segumiem un dabai Tai pašā laikā savādi, ka no salīdzinoši nelielajām viesnīcām izstādē piedalījās tikai "Villa Joma", bet lielās nebija pārstāvētas vispār, stendu nebija nevienam ēdināšanas uzņēmumam, tai skaitā šogad konkursā godalgotajiem, kas izstādes atklāšanas ceremonijas laikā saņēma diplomus un naudas balvas. 2004-09-21 Atis Rozentāls |