Akmeņu mežs Pokaiņos[pic][pokain.jpg]90.gadu sākumā firma “Silva” sāka izcirst mežu Naudītes pagastā, Pokaiņos. Kailcirtēs un jauno eglīšu stādījumos atklājās, ka atsevišķos pauguros ir ļoti daudz akmeņu kaudzīšu. Virspusē redzami nedaudzi nosūnojuši akmeņi, bet, dzenot vagas ar lielo meža arklu, izrādās, ka lielākā daļa akmeņu atrodas zem zemes. Toreiz darbi tika pārtraukti, jo tīri praktisku iemeslu dēļ tos nebija iespējams turpinat, bet šodien šajā teritorijā ir izveidotas tūristu takas un mežs ir pilns ar apmeklētājiem. Kas ir Pokaiņi? Pokaiņi ir mežs. Un galvenā šī meža iezīme ir lielais akmeņu daudzums. Arheologi /M.Atgāzis – 1996.gada 21.novembrī Pokaiņu arheoloģiskās ekspedīcijas vadītājs/ uzskata, ka akmeņi varētu būt vākti 2. – 6.gs., tai pašā laikā, kad veidoti tuvumā esošie uzkalniņkapi. Tiek pieļauta arī doma, ka 13. – 16.gs. šeit notikusi akmeņu vākšana piļu celtniecībai, kas zināmu apstākļu dēļ nav realizēta. Tomēr vienota viedokļa nav, jo nopietni pētījumi Pokaiņos nav veikti, un, iespējams, viedokļa trūkums ir tas, kas piesaista daudzos meža apmeklētājus. Lai gan, reti kurš Pokaiņos ieklīst nejauši. Turp dodas zinātāji un ar mērķi. Kas viņus mudina? Paralēli hipotēzēm par akmeņu krāvumiem parādās ideja par Pokaiņu meža īpatnējo enerģiju, par akmeņu enerģiju. Deviņdesmitajos gados uz Pokaiņiem masveidā devās tūristu grupas dažādu dziednieku un ekstrasensu pavadībā. [pic][pokain1.jpg]Akmeņi tika pasludināti par vislabākajām zālēm, kas palīdz visiem un jebkurā situācijā. Kā stāsta Pokaiņu gide Anita Biseniece, tad par piecīti uz viena akmens paguļot varējis tikt dziedināts, par desmitnieku jau no citas kaites tikt vaļā. Rezultātā rezultātu vairs nav bijis iespējams prognozēt. Kas tā par enerģiju, ko sludinājuši pārdabisko spēju nesēji? Ģeologa I.Strautnieka versijas par tās izcelsmi ir divas: Zemes garozas lūzums vai lielo granīta laukakmeņu starojums. A.Biseniece skaidro, ka garozas lūzuma vietā no Zemes dzīlēm nāk pastiprinats starojums.Tas izsauc lielāku kosmiskā starojuma piesaisti arī no augšas. Šīs vietas, kur notiek spēcīgāka enerģijas apmaiņa starp Zemi un kosmosu tādās frekvencēs, kas atbilst cilvēka organisma iekšējam starojumam, var palīdzēt cilvēkam “savest kārtībā” – aktivizēt viņa iekšējos laukus. Katrs pats, bez dziednieku vai citu starpnieku palīdzības, intuitīvi vislabāk jutīs, kurā Pokaiņu paugurā, kura akmens tuvumā ir patīkami uzturēties. Taču jāatceras, ka tāpat kā pasaulē nav divu vienādu indivīdu, tā arī katram cilvēkam nepieciešama dažāda enerģija. Šis ir iemesls, kāpēc par absurdu tiek uzskatīts pūļa masveida ārstēšanas kūres. Turklāt, starojumu intensitāte mainās. Vēlot sev labu varam nodarīt sev pāri. Pokaiņus ir grūti pētīt. Lielie koki ar biezo lapotni aiztur starojumus un kopainu grūti salikt kopā. Arī atrakt visus akmeņu krāvumus ar pašreizējiem līdzekļiem ir neiespējami. Tāpēc neoficiāls lūgums vēstures izzināšanas vārdā - Latvijas valsts meži ir atļāvuši ikvienam Latvijas iedzīvotājam ziemas saulgriežu laikā valsts mežā nocirst vienu eglīti. Dariet to Pokaiņos! Šie stāsti ir cilvēkiem, kas tic. Psiholoģiski tas varētu palīdzēt daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kam nekad nav bijusi vai ir zudusi ticība farmakoloģijai. Jaunieši var doties uz Pokaiņiem ieelpot svaigu gaisu un izstaigāties. Lielisku izglītojošu un aktīvu atpūtu, par saprātīgām cenām Jūs varat plānot kopā ar “Skaisto skatu aģentūru”, kas braucienus uz Pokaiņiem aktīvās sezonas laikā organizē vismaz divreiz mēnesī. Ar viņiem garlaicīgi nebūs arī tiem, kas ceļo vienatnē, turklāt gidu stāstījums spēs aizraut pat tos, kas reti klausās! Līgavas akmens jeb saderības akmens – vairāki dziednieki stāsta, ka senatnē šeit notikusi topošā jaunā pāra līdzināšāna. Laikā, kad puisis ar meitu “cerējās,” bija svarīgi noskaidrot, vai viņi der viens otram. Pāris šeit ieradas kopā ar zintnieku, kas būdams labs ekstrasenss redzējis, kā savā starpā sader abu jauno biolauki – auras. Avotiņš – senatnē ūdens līmenis ir bijis augstāks, kad klimats ir bijis mitrāks, arī pazemes ūdens līmenis atradies augstāk. Rakstā izmantots Pokaiņu gides un ģeogrāfes Anitas Bisenieces buklets “Pokaiņi mostas.” 2004-10-14 Zane Mistre |