Hokaido un Latvijas draugi JapānāMacuri - krāšņi japāņu svētki Dodoties uz Hokaido vasarā, var izmantot prāmi no Aomori pilsētas Honsju salas ziemeļos (tā pati, uz kuras atrodas Tokija). Šajā laikā pilsētā notiek ikgadējais Macuri festivāls, ko būtu ieteicams redzēt. Macuri tiek svinēts jau kopš seniem laikiem. Tā atzīmēšanas iemesli esot dažādi - vasaras sākums, senču dvēseļu atgriešanās u. c. Aomori ik vasaru notiek viens no lielākajiem Macuri festivāliem Japānā, kas sniedz lielisku iespēju iepazīties ar japāņu kultūru. Festivāla laikā japāņi tērpjas Jokata tērpos, muzicē, dejo un līksmo, dodas gājienos pa ielām, rībinot lielas bungas Taiko un velkot milzīgas figūras - Nebuta lelles, kas attēlo samurajus, dievus un citus tēlus, arī reklāmas. Festivāls mazliet atgādina Dziesmu svētku gājienu Latvijā. Macuri laikā tāpat jūtama liela vienotība tautas vidū. Japāņu stila viesnīcas Ceļojot pa Japānu, bieži iespējams izvēlēties starp parastu viesnīcu un japāņu stila viesnīcu (Japanese style hotel). Pēdējā interjers, maltītes un apkalpošana ieturētas japāņu gaumē. Der ņemt vērā, ka maltīšu laiki var būt ļoti stingri noteikti, ēdienu izvēle ne tik plaša, bet mazgāšanās notiek kopējā telpā ar dušām un lielu vannu japāņu stilā. Allaž jāatceras, ka jānoauj apavi vai jāuzvelk citi pirms ienākšanas viesnīcā vai kādā no tās telpām. Ceļojums ar vilcienu Vietējais transports Japānā ir ļoti dārgs, un var pat izrādīties, ka ceļojums no Tokijas uz Koreju var izmaksāt krietni lētāk nekā uz kādu vietu turpat Japānā. Tomēr vasarā Japānas dzelzceļa kompānija piedāvā īpašu Seišun18 biļeti, kas dod iespēju lēti ceļot, izmantojot tikai vietējos vilcienus. Brauciens gan var sanākt ilgs, toties ļauj apskatīt daudzas Japānas vietas un dabu. Ja esat komunikabls un ir vēlēšanās praktizēties japāņu sarunvalodā, iespējams, ātri atradīsit jaunus japāņu draugus, ar ko kopā interesanti pavadīt garo ceļu. Ja braucienā no Tokijas uz Hokaido izmanto Seišun biļeti, pa ceļam var apskatīt ostas pilsētu Niigatu, kur ir pirmā pārsēšanās. Tā nav tradicionāla Japānas pilsēta un var mainīt priekšstatu par Japānu kā labklājības zemi. Pārsteidz lielais bezpajumtnieku skaits dzelzceļa stacijā. Citās pieturvietās ir modernas stacijas, kur pulcējas jaunieši, kas spēlē ģitāras. Kādas mazpilsētas kalnā krūmos izgriezts japāņu kanži (no šīnas aizgūtās rakstu zīmes, ko lieto japāņu valodā) rakstītais stacijas nosaukums Taširo. Šādi un lielāki rotājumi dabā dažviet papildina Japānas ainavas. Kalni, kalni, kalni Hokaido klimats un daba stipri atgādina Latviju, īpaši salas ziemeļu pusē, vietās, kur nav kalnu. Taču ceļotājus no Latvijas Hokaido visvairāk sajūsmina tieši krāšņie kalni, kuru virsotnes var būt līdzīga augstuma (piemēram, 1500, 2000 m un vairāk), bet, esot pašā augšā, skati, kas paveras, un izjūtas, kas pārņem, katrā no tiem ir atšķirīgas. Un tas rada vēlmi kāpt arvien jaunās virsotnēs. Uzkāpšana var aizņemt no četrām līdz astoņām stundām atkarībā no kalnu takas, laika apstākļiem utt. Viens no Hokaido kalniem ir aprimušais vulkāns JoteiŠzan. Lai arī tas salīdzinājumā ar citām Japānas virsotnēm nav pats augstākais (1898 metri), no tā paveras iespaidīgs skats, jo mākoņu slānis ir krietni zemāk par virsotni. Kāpjot kalnā Japānā, iepriekš jānoskaidro, vai ir pieejams ūdens, naktsmītne un ēdiens, jo dažādās vietās situācija var būt stipri atšķirīga. Latvijas draugi Asahigavā Hokaido pilsētas Asahigava (trešā lielākā Hokaido) un Higašigava ir Latvijai visdraudzīgākās pilsētas ne vien Japānā, bet, iespējams, pat visos Tālajos Austrumos. Tās atrodas viena otrai blakus, un japāņi šeit izveidojuši Latvijas Apmaiņas asociāciju, ko patlaban vada tās prezidents Jošihiro Nišihara. Tieši pateicoties asociācijai, šajās pilsētās bieži viesojas Japānā dzīvojošie latvieši, kā arī interesenti, kas apceļo Japānu un Tālos Austrumus. épaši aktīva ir sadarbība kultūras jomā. Asahigavā viesojies arī Raimonds Pauls. Viņa dziesma Dāvāja Māriņai tika adaptēta Japānā un kļuva populāra. Pēdējais projekts, ko īstenoja asociācija, bija ainu folkloras grupas viesošanās folkloras festivālā Baltica 2003. Agrāk Rīgā viesojās arī Hokaido Taiko bungu spēlētāji, savukārt Asahigavā muzicēja māsas Skrides no Latvijas, vietējā vidusskolā mācījās trīs latviešu meitenes. Šie ir tikai daži no asociācijas projektiem. Viens no interesantākajiem ir muzejs par Latviju un kafejnīca Rīga, kuras idejas autors un īpašnieks ir uzņēmējs Jošikazu Inošita, vietējās mediju kompānijas Eolas dibinātājs un prezidents. Muzejs un kafejnīca tika iekārtoti saistībā ar plānoto Latvijas konsulātu Asahigavā, taču, kā vēlāk izrādījās, konsulāts tomēr netika izveidots likumdošanas sarežģījumu dēļ, līdz ar to arī muzeja nākotne ir neskaidra. Pēc J. Inošita teiktā, esot bijusi ideja muzeju sasaistīt ar gaidāmo grāmatu par Latviju japāņu valodā (tulkojums no Latvia the Land we Love), taču dažādu sarežģījumu dēļ šis projekts kavējoties. Mazas salas, dziedoši pieminekļi Risiri un Rebuna ir divas mazas salas ziemeļrietumos no Hokaido. Labos laika apstākļos no Risiri kalna var redzēt Sahalīnu. Salās iespējams nokļūt ar prāmi, kas atiet no Vakanai pilsētas pašos salas ziemeļos. Viena no pamanāmajām atšķirībām ir uzraksti un norādes ne vien japāņu un angļu valodā, bet arī krieviski. Tas izskaidrojams ar Krievijas tuvumu un ieceļotājiem no šīs valsts. Ja vasaras vidū gribat redzēt sniegu, pamēģiniet uzkāpt Risiri virsotnē. Noteikti jāapskata arī neparastais šīs salas rakstnieka Otova Šigures (1893Š1980) piemineklis, kuram pieskaroties varat vairākkārt noklausīties viņa slaveno dziesmu Shukou no Minato, ko varētu tulkot aptuveni tā: Osta, kuru atstāt. Saporo Saporo ir lielākā pilsēta Hokaido un piektā lielākā pilsēta Japānā, tajā dzīvo aptuveni 1,84 miljoni iedzīvotāju. Arhitektūras ziņā tā ļoti atgādina Ziemeļeiropas pilsētu jaunos rajonus. Saporo ir Hokaido kultūras, politikas un biznesa centrs. Šeit ir daudz atrakciju. Saporo ik gadu apmeklē miljoniem tūristu - gan ārzemnieki, gan japāņi. Dzirdēts, ka Saporo iedzīvotāji atšķiras ar netradicionālām idejām, piemēram, tur organizē jaunu saimnieku meklēšanu noklīdušajiem suņiem un kaķiem. Priekšvēlēšanu kampaņa Joiči pilsētā atrodas slavenās japāņu viskija darītavas, kosmosa un vēstures muzeji. Ceļojuma laikā redzēju vietējo priekšvēlēšanu kampaņu: no pulksten sešiem rītā līdz pat pusnaktij deputātu kandidāti un kampaņas dalībnieki vizinājās automašīnās vai auto kravas kastēs un skandēja mikrofonos pateicības un lozungus. Visbiežāk dzirdētie vārdi: “Arigato Gozaimas!” (Paldies!) Kad vietējiem jautāju, par ko viņi saka paldies, tie atbildēja: par to, ka garāmgājēji pievērš uzmanību. Tomēr bija skaidri redzams, ka neviens no garāmgājējiem īpašu uzmanību viņiem nepievērsa. Izrādās, tieši tādā veidā tiek reklamēta partija vai kandidāts - izliekoties, ka visi uz attiecīgās partijas pārstāvjiem skatās un priecājas. Ainu tauta Aini ir no japāņu kultūras ļoti atšķirīga tauta ar savu valodu. Viņi dzīvo Hokaido. Aini kādreiz apdzīvoja ne tikai Hokaido, bet arī daļu pārējās Japānas un Sahalīnu, galvenokārt uzturēdamies mežos un pārtiekot no tā, ko dod daba. Gadsimtu gaitā japāņiem iespiežoties arī Honsju salā, aini bija spiesti atkāpties uz ziemeļiem. Vēl vēlāk pret ainu tautu tika īstenota diskriminējoša politika, un aini bija spiesti mainīt savu dzīves stilu, novērsties no savas kultūras, valodas, pat savai tautai raksturīgos cilvēku vārdus nomainīt pret japāņu vārdiem. Daudz ainu savā valodā vairs nerunā, un šī valoda izmirst. Ziņas par tās runātāju skaitu ir nekonkrētas, jo daudzi savas zināšanas esot slēpuši diskriminācijas dēļ. Šodien vismaz oficiālā līmenī Japāna ir atzinusi ainu kultūru kā unikālu Japānas vēstures un kultūras mantojumu, kas jāsaudzē, tomēr joprojām norit skaidrošanās, piemēram, par ainiem agrāk nelikumīgi atņemto īpašumu kompensāciju un citiem jautājumiem. Šķiet, ainiem ir kopīgas iezīmes ar Amerikas indiāņiem gan kultūras, gan vēstures ziņā. Mūsdienās šo tautu pārstāvjiem notiek kopīgi kultūras pasākumi. Latvijā ainu kultūru bija iespējams vērot festivāla Baltica 2003 laikā, kurā piedalījās ainu folkloras grupa no Hokaido. Sarunās ar ainu pārstāvjiem, kas zināja par Latviju, jutu tādu kā pozitīvu skaudību, ka latviešiem ir sava zeme, skolas, valdība utt. Šķiet, mēs šodien bieži vien aizmirstam par šīm vērtībām. 2004-08-03 A.B. |