LudzaArheoloģiskais mantojums liecina, ka latgaļu ciltis šo pakalniem, ezeriem un mežiem bagāto zemi apdzīvoja jau 1. gadu tūkstotī pirms Kristus. Rakstu avotos Ludza pirmo reizi esot minēta 1173. gadā Kijevas Ipatija seno rakstu hronikā. Novadu caurstiegroja svarīgi tirdzniecības ceļi starp Rietumeiropu un Krievzemi. Rietumu un Austrumu kultūras pretmeti noteica Ludzas ikdienu un cilvēku raksturus. Rosīgā pilsētiņa, kas allaž bijusi par vārtiem starp Eiropu un Maskavu, tagad ir dzidru ūdeņu ieskauta klusa, zaļa mazpilsēta ar jūtamu senvēstures klātbūtni. Pilsētā viļņojas Lielais Ludzas, Mazais Ludzas, Dunakļu, Zvirgzdenes un Runtortas ezers – kopā 5, tādēļ Ludzu mēdz dēvēt par Zilo ezeru zemi. Ludza labprāt piedāvā tūristiem savu kultūrvēsturisko mantojumu - viduslaikos varenās pils masīvās drupas, skaisto jaunuzcelto katoļu baznīcu, L. Tomašicka veidoto Svētās Jaunavas Marijas – Māras zemes karalienes statuju, Karņicku dzimtas kapellu, valsts aizsardzībā esošo zvannīcu, atjaunoto klasiskā stilā celto pareizticīgo baznīcu Ludzas vecajā centrā, ebreju sinagogu, vecticībnieku baznīcu…un daudz jauku lietu. Ar visu jūs iepazīstinās Ludzas Novadpētniecības muzeja darbinieki gan vadot ekskursijas pilsētā, gan izrādot plašās ekspozīcijas un Brīvdabas nodaļu ar 19. gs latgaļu ēkām muzejā (Kuļņeva ielā 2). Te jūs varēsiet vērot arī novada amatnieku prasmes izstādēs un daudzas no tām izmēģināt seno arodu darbnīcās. Izziņai. Ludza ir 1026,2 ha plaša. Iedzīvotāju skaits - 11000. Attālums no Ludzas līdz Rīgai - 269 km, bet līdz Maskavai - 700 km. 2004-12-08 |