Laukos tūrismam meklēs trakas idejasNozarei — desmitiem miljonu Pēc vairāk nekā desmit gadu ilgiem pūliņiem asociācijai «Lauku ceļotājs» pērn izdevies panākt būtisku izrāvienu lauku tūrisma attīstībā — par 31% pieaudzis lauku tūrisma mītnēs pavadīto gultas nakšu skaits, bet mītņu vidējo noslogojumu izdevies audzēt no 13 līdz 19%. Tādēļ reālas ir asociācijas prezidentes Asnātes Ziemeles pagājušās nedēļas gadskārtējā lauku tūrisma konferencē izteiktās prognozes, ka šogad lauku tūrisma mītņu noslogojums krietni pārsniegs 20%. Šīs prognozes ir īstenojamas kaut vai tādēļ vien, ka pēdējos pāris gados šajā nozarē izdevies krietni uzlabot piedāvājuma kvalitāti. Ērtas gultas, mājīgas telpas, patīkamas pirtis un modernas vannas istabas, rūpīgi sakopta apkārtne ir svarīga gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem. Diezin vai šo kvalitāti būtu izdevies uzlabot, ja nozarei nebūtu pieejami lieli līdzekļi. Tieši pateicoties «Lauku ceļotāja» nozares lobijam Zemkopības ministrija (ZM) jau kopš deviņdesmito gadu beigām atvēlējusi līdzekļus gan no subsīdijām, gan ES atbalsta programmām. ZM Lauku atbalsta departamenta direktore Ņina Rakstiņa saskaitījusi, ka pēdējā pusotra gada laikā lauku tūrismā no dažādiem finansējuma avotiem ieplūduši vairāk nekā divdesmit miljoni latu. Lauku tūrisms atbalstu no nacionālo subsīdiju programmas sāka saņemt jau 1998. gadā, kad nozarei iedalīja 93 tūkstošus latu, 1999. gadā — 167 tūkstošus latu. Tad divus gadus, kamēr tika gatavots lauku attīstības plāns un SAPARD nosacījumi, atbalsts izpalika, līdz 2002. gadā — 100 tūkstoši latu no subsīdiju līdzekļiem, kā arī 646 tūkstoši latu dāvinājuma jeb grantu veidā no Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas (NUAP). Atveroties ES fondiem, 2002. gadā nozarē sāka ieplūst miljoni. Ņ. Rakstiņa saskaitījusi, ka lauku tūrisma nozarei no vairāk nekā 80 miljoniem SAPARD latu tika 10% jeb 8,16 miljoni latu. Vēl lielāka naudas summa — 15,47 miljoni latu — jau rezervēta no Eiropas lauksaimniecības virzību un garantiju fonda (ELVGF), kur bija pieejami vairāk nekā 90 miljoni latu. Jāatgādina, ka SAPARD miljonus nozares uzņēmēji apguva divu gadu laikā, bet ELVGF naudu pieteica nepilnu triju mēnešu laikā. «Mums pārmet, ka ES naudu saņēma tikai lielie uzņēmēji. Pēc mūsu veiktā izvērtējuma jāsecina, ka tā nav taisnība,» saka Ņ. Rakstiņa. Tā 36% lauku tūrisma projektu izmaksas bija līdz 100 tūkstošiem latu, 24% projektu izmaksas ir no 100 līdz 300 tūkstošiem latu, bet vairāk nekā 300 tūkstošu latu izmaksas bija 40% projektu. Pārlūkojot atbalsta saņēmēju skaitu, Ņ. Rakstiņa konstatējusi, ka valsts atbalstītus kredītus ņēmuši 88 lauku tūrisma mītņu saimnieki, NUAP grantus ieguva 86 saimnieki, SAPARD — 185, bet ES struktūrfondiem ar saviem lauku tūrisma projektiem pieteicās 178 saimnieki. Tiesa, Ņ. Rakstiņa atzīst, ka ne visai strikti noteiktie ES atbalsta saņemšanas kritēriji ļāva naudu iegūt arī tādiem uzņēmējiem, kas ierīko, piemēram, zivju dīķus personīgām vajadzībām vai iekārto savas dzīvojamās ēkas. Ar šīm kļūdām gan ZM, gan tās padomdevēja kritēriju sastādīšanā asociācija «Lauku ceļotājs» sola tikt galā līdz brīdim, kad tiks atklāts nākamais fondu apgūšanas termiņš 2007. gadā. Taču ZM amatpersonas sola, ka līdz 2007. gadam nozari bez naudas neatstās, jo līdz gada beigām valdībā plānots apstiprināt jaunu Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmu, kur lauciniekiem plānots atvēlēt 10 miljonus latu. Meklēs rozīnīti Visi šeit pieminētie ieguldījumi būs vējā izsēti, ja lauku tūrisma mītnēs neizdosies ceļotāju skaitu kāpināt līdzšinējā tempā. Saimnieki un arī attiecīgās valsts institūcijas negrasās sēdēt aizkrāsnē un priecāties par to, cik labi nesen kā sācis klāties. Lauku tūrisma piedāvājumu Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) grasās popularizēt vairāk nekā 20 dažādās starptautiskās izstādēs. Saprotot, ka tālāku zemju ceļotājus uz Latviju vien atvilināt neizdosies, TAVA uz kopēju popularizēšanas akciju cenšas pierunāt kaimiņus — attiecīgās Igaunijas un Lietuvas iestādes. Aģentūras direktors Uldis Vītoliņš stāsta, ka ar lietuviešiem vienošanās jau panākta, bet ar igauņiem gan ejot smagi. «Ziemeļu kaimiņi pamatīgi bremzē mūsu kopējos iecerētos projektus,» sūkstās U. Vītoliņš. Jācer gan, ka TAVA vienošanās ar igauņiem izdosies, tāpat kā izdevās «Lauku ceļotājam», kas jau februāra sākumā atklās Baltijas valstu kopējo rezervācijas sistēmu internetā tiešā laika jeb tā sauktajā on — line režīmā. Papildus jau pieminētajam plānotas vēl vairākas aktivitātes ar tūrisma ceļa norāžu izvietošanu, bukletu izdošanu, projektu rakstīšanu ES naudas piesaistei, reklāmas izvietošanai kaimiņvalstu interneta mājas lapās, protams — Latvijas tūrisma videoklipa izvietošana telekanāla CNN 400 miljonu auditorijas priekšā, utt. «Lauku tūrisma mītnēm ir jāatrod piepildījums, lai ceļotājam laukos būtu ko darīt un būtu interesanti. Ir jāatrod rozīnīte, ar ko piesaistīt tā, lai mēs atšķirtos no citu valstu piedāvājuma,» spriež U. Vītoliņš. Un sēnalu kaudzē rozīnītes, šķiet, drīz būs atrastas. Jau pērnā gada nogalē TAVA izsludināja konkursu par trakākajām un dullākajām tūrisma idejām. Sešus vistrakāko ideju autorus aģentūra solīja prēmēt ar Ls 1000 lielu līdzfinansējumu šīs idejas realizēšanai. «Domājām, ka saņemsim tikai dažus desmitus pieteikumu. Bijām pārsteigti, jo saņēmām 129 pieteikumus,» stāsta U. Vītoliņš. Piedāvājums bijis patiešām interesants — sākot no miermīlīgas stārķu novērošanas ar modernām optiskajām ierīcēm, līdz pat spoku taku ierīkošanai padrūmā mežā. Aizraujošāko projektu autorus TAVA sola paziņot jau nākamajā mēnesī. Taču šobrīd jau varam lepoties, ka lauku ceļotāju mītnes saņem vairāk uzslavu nekā nopēluma. Lai pašapziņu celtu, «Lauku ceļotājs» šogad apbalvoja trīs labāko tūrisma mītņu saimniekus. Par tādiem atzīti Rita un Viktors Tēraudi no Rēzeknes rajona saimniecības «Pie Rāznas», Daina un Jānis Medņi no Madonas rajona viesu mājām «Kučuru dzirnavas», kā arī Vents un Līva Picalcelmi no Ventspils rajona viesu mājām «Rožkalni». Šie saimnieki par labākajiem atzīti, jo nozarē stabili strādā jau vairākus gadus, pastāvīgi apgūst jaunas zināšanas dažādos kursos, piedāvājuma nodrošināšanā sadarbojas ar kaimiņiem un pagasta vadību, kā arī ir saņēmuši tikai pozitīvas atsauksmes. *** UZZIŅA - Asociācijā «Lauku ceļotājs» reģistrētas 294 lauku naktsmītnes ar 4051 gultas vietu. - No reģistrētajām 36% ir brīvdienu mājas, 29% viesu mājas un 21% lauku mājas, pārējās — kempingi, viesnīcas, pilis. - Brīvdienu mājā ir vidēji 7 gultas vietas, lauku mājā — 8, viesu mājā — 18, pilī vai muižā — 26, kempingā — 30 un lauku viesnīcā — 44. - Vienā lauku naktsmītnē vidēji nodarbināti trīs cilvēki, kempingos, pilīs vai muižās — 7, bet viesnīcās — 12. - Pērn lauku naktsmītnēs bija nodarbināti apmēram 870 cilvēki. - Pēc asociācijas «Lauku ceļotājs» statistikas, no kopējā ceļotāju skaita 59% bija Latvijas iedzīvotāji, 41% — ārzemnieki. Puse no ārvalstu ceļotājiem bija vācieši. - 59% no viesiem atpūtās vasaras mēnešos. - Vidējais viesu uzturēšanās ilgums: vietējie tūristi — 1,28 diennaktis, ārvalstu tūristi — 2,73 diennaktis. - 2004. gadā tūristi par nakšņošanu lauku mītnēs iztērēja apmēram 2,87 miljonus latu, bet par citiem pakalpojumiem un pirkumiem laukos iztērēja apmēram 7 miljonus latu. - Inflācija pērn skāra arī tūrisma mītnes — gultas vietas cenas auga vidēji par 8%, bet ēdināšanas cenas — par 13%. Vidējā gultasvietas cena ir Ls 10, vidējā cena par brokastīm un vakariņām kopā — Ls 4. 2005-02-08 Latvijas Avīze |