Igaunija
)
Tallina
ĢEOGRĀFIJA
Valsts atrodas Ziemeļeiropā. Dienvidos robežojas ar Latviju, austrumos ar Krieviju, ziemeļos to apskalo Somu līcis, rietumos to apskalo Baltijas jūra. Valstij pieder vairāk nekā tūkstotis salu, no kurām lielākās ir Sāremā, Hījūmā un Muhu. Valsts augstākā virsotne ir Lielais Munameģis 318 m v.j.l.
IEDZĪVOTĀJI
1361000
PLATĪBA (kv. km)
45227
VALŪTA
Igaunijas krona (EEK)
VALODA
Igauņu (oficiālā), krievu, ukraiņu, angļu, somu, citas
RELIĢIJA
Luterāņi, pareizticīgie
VĒSTURE
Igauņi šajā nelielajā Baltijas daļā dzīvojuši kopš 2,500. gada pirms Kristus. Igaunijas izdevīgās atrašanās vietas dēļ – tā savieno Austrumus un Rietumus, to gadsimtiem ilgi iekārojuši alkatīgi karaļi un iekarotāji.
13. gadsimta sākumā Igauniju pakļāva ģermāņu bruņinieki. Viņu pilsdrupas joprojām izraibina lauku ainavu. Līdz 1285. gadam Tallina piederēja pie Hanzas Savienības. Tirgošanos pārsvarā veica vācu tirgoņu ģimenes, kas bija tur apmetušās, un vācu pēcnācēji visā valstī cēla savas muižas ēkas.
Bet vācieši bija tikai pirmie no sekojošā iekarotāju viļņa. Dāņi, zviedri, poļi un krievi gājuši pāri Igaunijai, ieviesuši savu režīmu, nocietinājuši savas pilsētas un pilis un transportējuši savas preces caur igauņu ostām.
19. gadsimta beigās izveidojās spēcīga igauņu nacionālistu kustība. Visbeidzot 1918. gada 24. februārī Igaunija pasludināja savu neatkarību. Tomēr, tās neatkarības laiks bija neilgs, jo 1940. gadā Igaunija piespiedu kārtā tika pievienota Padomju Savienībai.Bet 1991. gadā igauņi atkal atjaunoja savu neatkarību un miera ceļā atdalījās no Padomju Savienības.
KLIMATS
Igaunijas klimats ir mērens, tam raksturīgas siltas vasaras un diezgan bargas ziemas. Tādēļ, ka Igaunija atrodas Baltijas jūras krastā, bieži vērojams brāzmains vējš un mitrums Vidējā temperatūra ir no 20.9° C vasarā (parasti jūlijs ir viskarstākais mēnesis) līdz -8°C ziemā. Lai arī laiku pa laikam temperatūra var sasniegt 30°C un vairāk vasarā vai arī nokrist līdz -23°C ziemā, tā ir diezgan pierasta parādība mūsu platuma grādos. Paņemiet līdzi lietussargu un vieglu lietus mēteli, ja gadījumā jūs pārsteigtu pēkšņa lietus gāze.
CEĻOTĀJIEM
Valsts ir samērā maza, bet tūristiem piedāvā ļoti plašu apskates objektu kl;āstu un lieliskas atpūtas iespējas. Valsts galvaspilsēta ir Tallina, kura var lepoties ar ļoti skaistu vecpilsētu. Pilsētā var apskatīt Tompeā pili, Torni „Garais Hermans”, Aleksandra Ņevska katedrāli, Viru vŗtus, pilsētas nocietinājumus, pieminekli bojā gājušajam kuģim „Rusalka”, Doma baznīcu, Rātsnamu, Sv. Gara baznīcu, Sv. Olava baznīcu, Igaunijas mākslas muzeju, Tallinas pilsētas muzeju, Lielo Ģildi, kur atrodas Igaunijas vēstures muzejs, Piritas klostera drupas, Televīzijas torni, Botānisko dārzu, Marjamae pili, Kadriorgas pili, Zoodārzu, Brīvdabas muzeju, zemūdeni „Lembit”. Tartu ir otra lielākā pilsēta, pazīstama ar savu Universitāti. Pilsēta tūristus piesaista galvenokārt ar akvaparku „Aura”(125EEK). Vēl pilsētā var apskatīt slaveno Univeristāti, vecpilsētu, Observatoriju, Rātslaukumu, Sv. Pētera un Pāvela katedrāles drupas, Jāņa baznīcu, botānisko dārzu, Tartu universitātes muzeju, Sporta muzeju, Ģeoloģijas muzeju, Zooloģijas muzeju, Mākslas muzeju. Hāpsala ir neliela pilsēta Igaunijas rietumos. Pilsētā apskates vērta ir Hāpsalas bīskapijas pils, komponista Kirila Krēka piemineklis un muzejs, krievu komponista Pētera Čaikovska sols, Saules pulkstenis, Metodistu baznīca, Baptistu baznīca, Aleksandra Ņevska baznīca, Jāņa baznīca, Lēnemā muzejs, Igaunijas zviedru muzejs, Igaunijas dzelzceļa muzejs.
Lieliski var atpūsties Vaisikaholmas un Paralepa pludmalēs. Vīlande atrodas valsts dienvidos, netālu no Vircezera. Pilsēta piesaista ar viduslaiku pilsdrupām un parku, Veco ūdenstorni, Vīlandes muzeju, koka zirgu kolekciju, Augusta Kitzberga muzeju. Narva atrodas Igaunijas pašos rietumos pie Krievijas robežas. Pilsēta stipri cietusi 2. Pasaules Kara laikā, tomēr saglabājusi savus galvenos apskats objektus – viduslaiku pili, pilsētas nocietinājumus, Rātsnamu, Krenholmas manufaktūrasēkas. Interesants ir arī Narvas pilsētas muzejs. Narva Jēsū ir neliela kūrortpilsētiņa Somijas līcī netālu no Narvas. Te veiksmīgi var apvienot atpūtas un ārstniecības iespējas. Rakvere – Vizenbergas cietoksnis. Virumā provincē atrodas valsts augstākais ūdenskritums Vilaste (25 m). Hijemjagi – Kirkjulas cietoksnis. Kjasmu – Toolses pils, Jūrskola un muzejs. Pērnava ir vasaras kūrorts Pērnavas līča piekrastē. Izņemot jaukās pludmales apskates vērta ir arī Sv. Katrīnas un Elizabetes baznīcas, Rātsnams, Tallinas vārti, Sarkanais tornis, 17.gs ēkas, Lidijas Koidulas muzejs, Pērnavas muzejs.
Viena no tūristu iecienītākajām vietām ir Sāremā sala. Salas galvaspilsēta ir Kuresāre, kura ir pazīstama ar savu viduslaiku pili, kurā atrodas Sāremas muzejs un mākslas galerija. Noteikti būtu jāapskata Pangas klintis salas ziemeļos, Viki ciematu ar dzirnavām, Vidumē rezervātu un Vilsandi nac. parku, kuros sastopama trešā daļa valsts augu. Kāli ciematā atrodas slavenais meteorītu krāteris. Muhu sala – Emu dzirnavas, Muhu pilsētiņa, Sv. Katrīnas baznīca. Hījūmā sala – salas vizītkarte ir trešā augstākā bāka pasaulē. Salas galvaspilsēta ir Kerdla – piemiņas vieta prāmja „Estonia” bojāgājušajiem, Hījumā muzejs, Sūremizas pils. Otepē – baznīca, kura ir nacionālā karoga dzimšanas vieta. Valga- sv. Jāņa baznīca, Barklaja de Toli mauzolejs. Igaunija ir bagāta arī ar pilīm, no kurām pazīstamākās ir Palmses pils, Sagadi muiža, Sangastas pils, Alatskivi pils, Olustveres muiža, Purtses pils. Igaunija ir bagāta arī ar nacionālajiem parkiem, no kuriem populārākais ir Lāhemā nac. parks – klinšaini un akmeņaini krasti, smilšainas pludmales, ūdenskritumi, bagātīga flora un fauna. Soomaa nac. parks – lielāko daļu aizņem purvi, te ir daudzveidīga daba, vēstures un kultūras nozīmes objekti. Apskates vērts ir arī Karulas nac. parks.
Ziemeļigaunija
Ziemeļigaunija ievērojama ar dabas ainavu dažādību un vēsturi. Tikai šajā rajonā Baltijas jūras krasta līniju apvij augstas klintis, kas ietver Somijas jūras līci gandrīz vienādā attālumā no Helsinkiem un Sanktpēterburgas.Šim rajonam raksturīgs arī viens no vispopulārākajiem dabas rezervātiem Igaunijā – Lahemā Nacionālais parks. Ar izrobotajiem krastiem, lielajiem mežiem, mitrainēm un daudzajām pārgājienu takām, parks ir īsts dabas mīlētāju sapnis.
Viduslaiku pilis, eleganti atjaunotas muižas un skaisti ūdenskritumi atrodami šajā 200 kilometru garajā teritorijā, kas plešas no Tallinas līdz Narvai – pilsētai, kas atrodas valsts pašos austrumos. Šī senā teritorija, kas iezīmē upes robežu starp Igauniju un Krieviju, ir vieta, kur satiekas un sajaucas divas kultūras, radot apburošu austrumu un rietumu sajaukumu. Brīnišķīgā Narvas pils, kas izpletusies upes ielokā, ir šī rajona raksturīgākais simbols. Tas ir iespaidīgs piemineklis Igaunijas bagātajai un reizē arī traģiskajai vēsturei.
Rietumigaunija un salas
Ieslidiniet pirkstus smalkajās Igaunijas rietumu krasta smiltīs, paskatieties uz cilvēkiem, kas jums apkārt smejas vai spēlē basketbolu, un jūs sapratīsiet, kāpēc paši igauņi brauc uz šejieni lai atpūstos un izpriecātos. Skaista piekraste un simtiem saliņu – nav brīnums, ka šī vieta ir tik iecienīta.
Šī rajona centrs ir Pērnava – lielākā pilsēta Rietumigaunijā. Jau sen visās Baltijas jūras valstīs tā izdaudzināta par visburvīgāko kūrortu, kur cilvēkus piesaista dubļu vannas. Pērnava tiek apbrīnota arī dēļ tās pedantiski uzturētajiem parkiem un arhitektūru.
Mazāka, bet tik pat vilinoša pilsēta rietumu piekrastē ir Hāpsala. Tai raksturīga 19. gadsimta atmosfēra. Tur, tāpat kā Pērnavā, atrodamas jaukas pludmales un vairāki veselības kūrorti, kurus kādreiz bieži apmeklēja krievu karaliskā ģimene. Vēl viens saistošs apskates objekts šeit ir pilsētas centra 13. gadsimta pils, kura bijusi viduslaiku bīskapija.
No krasta attālās salas ir īstas sapņu zemes, nekas tāds nav redzēts nekur citur Eiropā. Divas lielākās salas ir Sāremā un Hījumā, kas abas ir lieliskas vietas, kur aizbēgt no steidzīgās pilsētas dzīves. Salās, pie kurām pieder arī mazākās Muhu, Kihnu un Ruhnu salas, valda mierīga un draudzīga atmosfēra. Ainava šeit tiek uzskatīta par tipiski igaunisku, ar daudzām vējdzirnavām, lauku mājām ar salmu jumtiem un miegainiem zvejnieku ciematiņiem.
Dienvidigaunija
Stārķi, kas rūpējas par saviem mazuļiem uz baļķu būdu jumtiem un tumši, dziļi priežu meži ir tas, kas asociējas ar Hansa Kristiana Andersena un Brāļu Grimmu pasakām. Bet tāda ir reālās dzīves ainava Dienvidigaunijas laukos. Šis rajons aicina tā apmeklētājus aizmirst ikdienas rūpes un baudīt neaiztikto dabu, staigājot pa šķietami nebeidzamiem mežiem un pauguriem. Te ir iespēja makšķerēt klusā upē, doties izjādē pa bērzu mežu vai doties spēcinošā pirtī kādās lauku mājās pie ezera.
Dienvidigaunijā atrodas Igaunijas otrā pilsēta – Tartu. Tartu iedzīvotāji ieguvuši filozofētāju reputāciju, kuriem patīk sēdēt pie tējas krūzes vai alus kausa kopā ar kādu viesi un sarunāties, viņi ir domātāji. Tieši Tartu atrodas lielākā humanitāro zinātņu universitāte. Tartu atrodas iespaidīgas vecas kazarmas, no sarkanajiem ķieģeļiem celtā Sv. Jāņa baznīca, kas ir vecākā baznīca Igaunijā, nocietinājumu mūri, kurus cēluši iebrucēji krievi un zviedri, kā arī daudzas citas apskates vērtas vietas.
Tartu ir laba vieta, kur sākt visas Dienvidigaunijas apskati. Ikvienam ceļojuma maršrutam vajadzētu ietvert Polvu un Voru un apkārtni ap tām, kas ir bijusi mājvieta Igaunijas setiem. Šī senā tauta saglabājusi savu valodu un kultūru daudzu gadsimtu garumā. Viņi ir slaveni ar saviem krāsainajiem tautastērpiem, savām apmetnes vietām, dziedāšanu rūnu stilā. Setu ciematiņi ar koka būdiņām un mazajiem kārtīgajiem dārziem var likt justies kā ciemošanās pagātnē.
SVARĪGĀKIE TELEFONI
Policijas tālr. - 110
Medicīniskās palīdzības tālr. - 112
