Krievija
)
Maskava
IEDZĪVOTĀJI
Aptuveni 145 miljoni cilvēku. Krievijas teritorijā dzīvo vairāk nekā 100 dažādas tautas, to skaitā: krievi - 81,5%, tatāri – 3,8%, ukraiņi – 3%, čuvaši - 1,2%, baškīri – 0,9%, baltkrievi – 0,8%, mordovieši – 0,7%, vacieši un čečeņi – 0,6%, avāri, armēņi, ēbreji – katra 0,4% u.c.
PLATĪBA (kv. km)
17075400
VALŪTA
Rublis, vienāds ar 100 kapeiku vērtību. Kredītkaršu un ceļojuma čeku pakalpojumi pieejami tikai lielākajās pilsētas, viesnīcās un dažos lielveikalos. Valūtas maiņa ir pieejama bankās un maiņas punktos (galvenokārt ASV dolāri un eiro). Veikali strādā no 9-10.00 līdz 20.-21.00, lielveikali – līdz 23.00. Plaši izplatīti ir mazie veikaliņi un bodītes, kas strādā visu diennakti. Bankas atvērtas no 10.00 līdz 19.00. Daudzi valūtas maiņas punkti Krievijā strādā līdz 24.00 vai visu diennakti. Daudzi muzeji pirmdienās ir slēgti, biļetes ārzemniekiem bieži vien maksā dārgāk nekā Krievijas iedzīvotājiem.
VALODA
Krievu valoda, autonomo apgabalu ietvaros izglītībā tiek izmantotas arī vietējās valodas.
RELIĢIJA
Pareizticīgie, musulmaņi
ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS
Valsts ir izvietota Eiropas austrumu daļā un Āzijas ziemeļu daļā. Robežojas ar Korejas republiku, Korejas TDR, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu, Latviju, Poliju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju (visgarākā robežlīnija pasaulē).
Krievijas Federācijas Eiropas teritorijas lielāko daļu aizņem Austrumeiropas līdzenums. Dienvidos – Kaukāzu kalnu ziemeļu daļa (augstākā virsotne – Elbruss, 5642 m), ziemeļaustrumos – Hibīnu kalni. Uz austrumiem no Urālu kalniem atrodas plašais Rietumsibīrijas līdzenums, kuru dienvidaustrumos norobežo Altaju kalni (augstākā virsotne – Beluha, 4506 m). Starp upēm Jeniseju un Ļenu ir masīvā Vidussibīrijas plakankalne, kas izveidojusies no senajiem kalnu iežiem, tai dienvidos piekļaujas Rietumu un Austrumu Sajāni, bet starp Ļenu un Kluso okeānu atrodas Austrumāzijas kalnu sistēmas daudzās kalnienes un plakankalnes – Sikote-Alin, Džugdžurs, Kolimas kalniene u.c. Gar Tālo Austrumu Klusā okeāna piekrasti stiepjas Kamčatkas kalni (Kļuču Sopka, 4750 m) un Kuriļu salu kalni ar aktīviem vulkāniem. Vairāk nekā 60% no valsts teritorijas aizņem mūžīgie ledāji.
Kopējā platība – 17 075,5 tūkst. kv. km (lielākā valsts pasaulē pēc platības).
IEVĒROJAMĀKĀS VIETAS
Krievija ir valsts ar vētrainu vēsturi un bagātu kultūru. Vairāki arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļi Krievijas teritorijā ir ievietoti JUNESKO Pasaules mantojumu sarakstā, to skaitā ir Maskavas Kremlis un Sarkanais laukums, Sanktpēterburgas vēturiskais centrs un parku kompleksiem tā apkārtnē, Novgorodas vēsturiskie pieminekļi, kultūrvēsturiskais Soloveckas salu komplekss, senās Vladimiras – Suzdaļskas zemju un “Krievijas Zelta Loka” pilsētu baltā marmora pieminekļi, Borisa-Gļeba pareizticīgo baznīca Kidekšā, Sergijeva Lavra Trīsvienība Sergijeva Posadā, Kolomenskas Augšāmcelšanās baznīca, Valsts vēstures, arhitektūras un etnogrāfijas muzejs–rezervāts “Kiži” u.c.
Krievijas dabas pieminekļi ir ļoti daudzveidīgi valsts lielās teritorijas un dabas kompleksu dažādības dēļ: Lādogas un Oņegas ezeri, pasaules dziļākais ezers Baikāls, leģendārā Sibīrijas taiga, skaistās Kaukāza un Ataja kalnu sistēmas, Kamčatkas vulkāni un geizeri, cilvēka neskartie Mešerskas meži, brīnišķīgā Karēlijas ezeru zeme, Sajāni, Valdaja augstiene, Volga un Ahtuba, Urālu senie kalni, spēcīgās Sibīrijas upes, Melnās jūras piekrastes kūrorti un blakus esošie Kaukāza kalni, bargie Krievijas Ziemeļi un daudz kas cits. Lielā upju, ezeru, kalnu un dabas daudzveidība padara Krieviju par lielisku vietu aktīvai atpūtai, bet pagaidām tūrisma infrastruktūra ir salīdzinoši vāji attīstīta.
Vēsturiskās vietas – Maskava, Novgoroda, Borodina, Lielā Rostova, Smoļenska, Pskova, Tula, Rjazaņa, Orla, Volgograda, daudzās Sibīrijas pilsētas – katrā no šīm pilsētām (kā arī daudzās citās valsts vietās) jūs noteikti atradīsiet ko interesantu.
Maskava, Krievijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta, ir tādu unikālu objektu īpašniece kā Tretjakovska galerija, Triumfa arka Kutuzova prospektā, Puškina muzejs, Šilova galerija, Kristus Glābēja katedrāle, Bogojavļenskas klosteris, Svētā Daniila klosteris. Maskavas daudzās baznīcas un klosteri, Poklonaja kalna memoriālais komplekss, Jaunais un Vecais Arbats, Bulvāra loks, Kutuzova prospekts, Sergijeva Posāda, Kolomenska, Kuskova muižas, Arhangeļska, Caricina, Abramceva, Viesu Sēta un Manēžas laukums, Staļina laika augstcelnes, piemineklis “Strādnieks un kolhozniece”, zoodārzs, “Japānas dārzs” Botāniskajā dārzā, cirki un pasaulslaveni teātri – tas viss vilina šurp simtiem tūkstoš viesu.
Sanktpēterburgu otrā vārdā sauc par “Ziemeļu Venēciju”, jo šajā pilsētā apkopots neparasts kultūrvēturisku pieminekļu ansamblis. Šeit atrodas Ermitāža, Petropavlovskas cietoksnis, Krondštate un Petergofa, tādi slaveni muzeji kā Krievijas muzejs, Kunckamera, Puškina muzejs, Dostojevska muzejs u.c., 16 profesionāli teātri (to skatā tādi slaveni teātri kā Marjinskas, Musorgska Operas un baleta teātris, Lielais Drāmas teātris). Laukumi – Kazanskas, Nikoļskas, Isakijevskas, Spas-na –Krovi, Aleskandra-Ņevskas Lavra. Unikāli arhitektūras pieminekļi – Admiralitāte, Universitātes ēka, Vasiļjevas salas strēle ar Biržas namu, Pils laukums ar Ziemas pili, Aleksandrovskas kolonnu un Galvenā štāba arku, Dekabristu laukums (bijušais Senāta) ar pieminekli Pēterim I (“Vara jātnieks”, 1782. g.), Smoļnijs un Vasaras dārzs.
Unikāls ir arī Ņevskas prospekta ansamblis – Kazanskas laukums, arhitekta Rossi iela un Ostrovska laukums ar Sanktpeterburgas akadēmisko drāmas teātri un Krievijas nacionālo bibliotēku, Mākslas laukums ar Krievu muzeja ēku, Marsovo lauks, Vasaras dārzs un Inženieru pils. Sanktpēterburgā ir arī tādi klasicisma un ampīra stilu paraugi kā Mākslas akadēmija (1764.-1788. g.), Admiralitāte (1806.-1823. g.), Kalnu institūts (1806.- 1811. g.), Narvskas vārti (1827.-1834. g), slaveni tilti (katrs no tiem ir mākslas darbs un inženieru meistarības paraugs). Lielā Tēvijas kara laika Ļeņingradas blokādes upuru piemiņai 1960. gadā tika uzcelts memoriāls komplekss Piskarevskas kapos.
Sanktpēterburgas mazpilsētās - Petergofā (Pēterpilī), Puškinā (Carskoje Selo), Pavlovskā, Gatčinā un citās – ir izvietoti unikāli 18., 19. gs. pils-parku ansambļi.
Volgograda - memorālais komplekss “Mamajev Kurgan” ar unikālu, milzīgu pieminekli “Rodina-Matj”, Staļiņingradas kaujas panorāma un skaista upes piekrastes ainava.
Vladimira – Viduslaiku Uspenskas katedrāle (1158.-1160. g.) un Dmitrijevskas katedrāle (1194.-1197. g.) , Bogoļubovo, dievnams Pokrova-na-Nerļi, Zelta vārti (1164. g.) ar katedrāli (restaurēta 1469. g.), Andreja Rubļova un Daniila Černijā freskas, baroka stilā izgrebtas ikonas (1773.-1774. g.), Nikola un Spasa katedrāles Kozlova vaļņa pakājē, Georgijevskas baroka katedrāle (1783.-1784. g.), Nikola Mokrova katedrāle Galejās (1732.-1735. g.), Uspenija Dievmātes katedrāle (1649. g.), Nikitskas katedrāle (1765. g.), Augšāmcelšanās katedrāle (1724. g.), Ziemassvētku klostera ēku komplekss (Ziemassvētku katedrāle, 1192.-1195. g., pārbūvēta 1859.-1864. g.), 18. gs. cietokšņa sienas, Kņazes klosteris (izveidots 12., 13. gs.), Uspenskas katedrāle (1200.-1201. g., freskas 1647.-1648. g.) ar kņazes Marijas, viņa māsas Annas, kā arī Aleksandra Ņevska sievas un meitas kapavietām.
Dižā Novgoroda – piemineklis “Krievijas Tūkstošgadei”, Sofijas katedrāle (1045.-1050. g.), katedrāle Nikolo-Dvorišenska (ap 1113. g.) и Georgevska Jurjeva klostera katedrāle (ap1117. gs.), katedrāle Spasa-na-Neredice (1198. g.), Fjedora Stratilata-na-Ručje (1360.-1361. g.), Spasa-na-Iļjiņe (1374. g.). Arheoloģisko pētījumu laikā tika atklātas daudzas seno celtņu drupas, koka ceļu pārklājumu fragmenti, lietišķās kultūras priekšmeti un unikāli rakstu avoti uz bērzu tāss.
Pilsēta-dabas rezervāts Suzdaļa ir “Krievijas Zelta Loka” sastāvdaļa, kā arī atrodas Vladimiras-Suzdaļskas vēsturiski mākslinieciskā ahitektūras muzeja-dabas rezervāta teritorijā. Pirmo reizi Suzdaļa tika pieminēta Laurentija hronikā 1024. gadā, pilsētā atrodas slaveni vēstures un arhitektūras pieminekļu ansambļi – Kremlis, baznīcas, Tirgus rindas, Pokrovskijs un citi klosteri, koka celtņu rezervāts. Jums noteikti ir jāapskata Kremļa cietokšņa valnis (11.,12. gs.), Ziemassvētku katedrāle (1222.-1225. g., freskas 13.-17. gs., ikonas 17.gs., zvanu tornis 1635. g.), Rizopoloženskas klosteris (1207. g.) un Vasiljevskas klosteris (17. gs.), bīskapa dzīvojamās telpas (15.-18. gs.), Uspenskaja katedrāle (uzcelta 1650. g., pārbūvēta 1720. g.), Afanasjevskas katedrāle (1720. g.), Aleksandrovskas klosteris (dibināts 13.gs.), Ioakima un Annas baznīca, Hristoroždestvenskas katedrāle (1771. g.), Nikoļskas katedrāle (1719. g.), Nikolaja no Glotovo ciema koka baznīca (1766. g.). Vecajā pilsētas apbūves rajonā – Ioanna Predteči baznīca (1720. g.), Vhodojerusaļimskas baznīca (1707. g.), Pjatnickas un Nikoļskas baznīcas (1772. g.), Augšāmcelšanās baznīca(1720. g.), Kazanskas baznīca (1739. g.), Carekonstantinovskas baznīca (1707. g.), Skorobjašenskas baznīca (1787. g.), Lazarevskas baznīca (1667. g.), Antipijevskas baznīca (1745. g.) u.c. Interesanti ir arī Spaso-Jefimijevska klosteru kompleksi (1352. g.) ar iespaidīgām, aptuveni 1200 m garām cietokšņa sienām, ar divpadsmit 17. gs. torņiem, kā arī Pokrovskas jaunavu klosteris (dibināts 1364. gadā, būvdarbi - 16.-17.gs., klostera sienas -17. gs. beigas), Dmitirja Požarska kapavieta (Suzdaļas klostera teritorijā) un caru dinastiju atdusas vietas zem Pokrovskas katedrāles, kā arī daudzas saimniecības celtnes 16.-18.gs.
Arhangeļska – tas ir daudzu polārekspedīciju sākumpunkts, viena no Ziemeļu jūras ceļa pamatbāzēm un viena no visunikālākajām Krievijas pilsētām. Pilsēta ir slavena ne tikai ar saviem īpašajiem dabas pieminekļiem, bet arī ar muzejiem: brīvdabas muzeju, lietišķās mākslas un koka būvju muzeju, tautas mākslas muzeju. Vecpilsētas Viesu sēta (17.gs.) - spilgts krievu arhitektūras piemērs. Netālu atrodas Pinežskas rezervāts un Soloveckas vēsturiskais arhitektūras un dabas muzejs-rezervāts Soloveckas salās, Baltajā jūrā.
Valsts teritorijā ir izvietoti vairāk kā simts rezervātu un nacionālo parku.
IZZIŅAS
Telefona numuru izziņu birojs - 09.
informācija par Kremli internetā: www.kreml.ru
