Maroka


GALVASPILSĒTA

Rabāta

ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS

Tanžera, Kasablanka, Marakeša ir tikai daži pilsētu nosaukumi, kas nāk prātā, iedomājoties par Maroku. Maroka kopš laika gala ir bijusi mitoloģijas apvīta. Tā tiek uzskatīta par ideālu vietu, ar kuru sākt Āfrikas iepazīšanu.

Valsts pārsteidz ar savu vēsturi, mākslu, tirgus laukumiem, kuri ir pilni ar paklājiem, rokdarbiem, juvelierizstrādājumiem. Viegli pieejama Eiropas iedzīvotājiem, Maroka ir draudzīga un viesmīlīga.

Maroka attīstās līdz ar laiku – tā īsti vairs neatbilst tradicionālajam priekšstatam par islamisku viduslaiku valstiņu. Maldoties pilsētu labirintos, nebrīnieties, ik pa laikam izdzirdot mobilā telefona zvanu vai kādā ēnainā nostūrī ieraugot interneta kafejnīcu.

IEDZĪVOTĀJI

28705000

PLATĪBA (kv. km)

458730

VALŪTA

1 dirhams (MAD)=100 santīmi

VALODA

Arābu, berberu, franču, spāņu

RELIĢIJA

Musulmaņi 89%, kristieši

VALSTS IEKĀRTA

konstitucionāla monarhija

LIELĀKĀS PILSĒTAS

Kasablanka (3’397’000), Feza (941’000), Marakeša (755’000)

KLIMATS

Vidusjūras klimats – silts un mitrs. Valsts iekšienē ir sausāks – tur ir tuksnesis. Temperatūras janvārī var nokrist zem 10ºC, savukārt vasarā tā regulāri pārsniedz 30ºC. Lietainākie mēneši ir aprīlis un oktobris - decembris.

LAIKA STARPĪBA

2h

SPRIEGUMS TĪKLĀ

127/220 V, 50 Hz

KREDĪTKARTES

Bankās ir viegli iemainīt skaidru naudu no ceļojumu čekiem un kredītkartēm, tāpat ir iespējams bankās samainīt valūtu. Lielākā daļa ATM pieņem tikai vietējās marokāņu kartes, ja ieliekat nepareizā automātā, pastāv risks zaudēt karti. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, un vienmēr ņemiet līdzi pietiekami daudz skaidras naudas.

IZMAKSAS

Ja ir vēlme ceļot ar komfortu, tad tēriņos ir jāierēķina apmēram 40 - 50 USD dienā. “Ekonomiskās klases” ceļotāji, kas ir ar mieru nakšņot teltīs vai lētos hosteļos, var mierīgi izdzīvot ar gandrīz 15 - 20 USD dienā. Pārvietošanās ir relatīvi lēta, taču salīdzinoši dārgas ir dažādas importētas lietas, piemēram, alus.

MUITA

ES pilsoņiem, uzturoties līdz 90 dienām, nav nepieciešama vīza. Ierodoties valstī ir jāaizpilda anketa, kā arī jādeklarē tādas sadzīves preces kā foto, TV, video aparatūra. Ja izceļojot jūs nevarat to uzrādīt, tad tiek pieņemts, ka esat to pārdevuši, un ir jāmaksā 100% nodoklis. Ieteicams vienmēr būt skaidrībā par vīzu, jo situācija ik pa laikam var mainīties.

VESELĪBA

Galvenais risks ir malārija, sevišķi jāuzmanās reģionos gar Vidusjūras piekrasti.

DROŠĪBA

Tūristiem būtu jāizvairās no politiskām aktivitātēm un pasākumiem. Tiem, kur ir iecerējuši apceļot strīdīgo Rietumsahāras teritoriju, jāņem vērā, ka iespējamas militāras sadursmes starp Marokas valdības karaspēku un dumpiniekiem, kā arī jāielāgo, ka daudzi apgabali Rietumsahārā ir mīnēti.

NACIONĀLĀ VIRTUVE

Marokas virtuvi ietekmē valdošā reliģija - islāms. Līdz ar to ēdienkartē neietilpst cūkgaļa un alkohols – tie ir pilnīgi aizliegti. Gaļu var ēst, ja tā iegūta no lopa, ko nokāvis musulmanis. Atļauts ēst putnus, zivi, kazas, aitas, kamieļa, bifeļa gaļu. No nacionālajiem ēdieniem jāmin Kebab Koutbane, kas tiek gatavots no liellopu gaļas, olīvām, sīpoliem, koriandra un citām garšvielām.
Marakešas couscous – no mannas, lēcām, putna gaļas. Harira ir marokāņu nacionālā zupa. Batinjān Zalūd ir salāti, kas gatavoti no baklažāniem. Saldajā ēdienā var baudīt kokosriekstu kūku marokāņu gaumē un citus saldumus – dažādus medus gardumus. Uzdzertas tiek augļu sulas, piparmētru tēja.

IZMITINĀŠANAS IESPĒJAS

Visās lielākajās pilsētās ir viesnīcas. Valstī ir pārstāvētas lielākās viesnīcu ķēdes, kā arī iespējams atrast lētos hosteļus, kas noteikti tikai palielinās eksotiku.

VĒSTURE

Pretēji daudzām citām Ziemeļāfrikas nācijām Marokas teritorijā mitinājusies viena iedzīvotāju grupa, cik vien vēsture spējusi fiksēt. Berberi apmetās reģionā pirms tūkstošiem gadu un vienu brīdi kontrolēja visu apgabalu starp Maroku un Ēģipti. Sadalīti klanos un ciltīs, viņi sīvi sargāja savu neatkarību. Pateicoties šai izmisīgajai cīņai, ir izdevies saglabāt iespaidīgu un unikālu kultūras mantojumu.

Romieši iekaroja Maroku un tā bija daļa no Mauritānijas provinces, līdz barbari pārņēma šo daļu no brūkošās impērijas 5 gs.

685. gadā ienāca arābi, atvedot līdzi islāmu, Berberi pievienojās viņiem Spānijas iekarošanā 711. gadā, un tad viņi sacēlās pret arābiem un panāca pārsvaru pār tiem. Berberi kontrolēja lielu daļu no mauru iekarotās Spānijas, līdz tika izdzīti 13. gadsimtā.

Teritorija bija sašķelta starp ciltīm, kuru nemitīgi plosīja konflikti starp arābiem un berberiem. Portugāle un Spānija centās iekarot teritoriju – šāds ārējs ienaidnieks apvienoja vietējos. 1660. gadā Maroka nonāca Alavitu dinastijas rokās, kas valda līdz pat šai baltai dienai.

17., 18. gadsimtā Maroka bija viena no barbaru valstīm, pirātu citadele, kuri aplaupīja tirgotājus Vidusjūrā. Eiropas valstis tīkoja kolonizēt Maroku, un 1904. gadā Francija un Spānija slepeni vienojās, kā rezultātā faktiski visa Maroka nonāca Francijas kontrolē.

1912. gadā Maroka kļuva par Francijas protektorātu. II pasaules kara laikā attīstījās nacionālā kustība, un 1956. gadā Francija un Spānija atzina Marokas suverenitāti un neatkarību. Uzturot labas attiecības ar Rietumiem, Marokas karalis Hasans II kļuva par otro arābu līderi, kas ir ticies ar Izraēlas līderi, kad 1986. gadā Izraēlas premjers Šimons Peress ieradās Marokā. Kopš 20.gs. 70. gadiem neatrisināts ir jautājums par Rietumsahāras teritoriju starp Maroku un Mauritāniju. Pēc tam, kad no turienes aizgāja Spānijas karaspēks, teritoriju katra no savas puses ieņēma Maroka un Mauritānija.

APSKATES OBJEKTI

Galvaspilsēta Rabata ir apvienojusi sevī seno vēsturi un ultramodernismu. Savus slavas laikus pilsēta piedzīvoja 12. gadsimtā, kad sultāni to izmantoja kā bāzes nometni Spānijas iekarošanai. Šajā laikā radās un attīstījās ievērojamākās pilsētas vietas. 17. gs. sākumā Rabata bija patvērums musulmaņiem, kas tika padzīti no Spānijas, un par galvaspilsētu tā kļuva tikai pēc tam, kad Francija okupēja Maroku. Pilsētā vienādās proporcijās ir jūtama eiropeisma un islāma ietekme.

Ievērojamākās vietas ir “Tour Hassan” – Lielās mošejas nepabeigtais minarets, kura celtniecību pārtrauca zemestrīce 1755. gadā. Netālu atrodas Muahmeda V, pašreizējā karaļa tēva, mauzolejs. Kasbah des Qudaias, uzcelta uz kraujas Atlantijas okeāna krastā, ir kādreizējā pils, kas tagad ir nacionālās mākslas muzejs. Blakus pilsētas mūriem, atrodas senās pilsētas Salas drupas, kas ir labākais Marokas arheoloģiskais muzejs. Starp pilsētas centrālo parku (Jardins Triangle de Vue) un pilsētas centrālo dzelzceļa staciju atrodas lielākā daļa viesnīcu, restorānu un ēstuvju.

Kasablanka ir lielākā pilsēta un industriāls centrs. Tā ir moderna metropole, kur nav ne vēsts no Hamfrija Bogarta romantiskās atmosfēras no slavenās filmas Kasablanka. Pilsēta piedzīvoja strauju attīstību pēc franču okupācijas, kad tika izmainīts tās plānojums. Pilsētas Hasana II mošeja ir viena no lielākajām pasaulē.

Feza ir vecākā no imperiālā laikmeta pilsētām, tā simboliski uzskatāma par Marokas sirdi. Ieliņu labirinti un majestātiskums padara pilsētu noslēpumainu. Vecpilsēta ir viena no lielākajām dzīvajām viduslaiku pilsētām pasaulē, kuru jo iespaidīgāku padara pilsētas mūri un vārti. Vecpilsētā ir 9’400 ieliņu un aleju. Pilsētā atrodas speciāls tirgus placis, kur var nopirkt materiālus matu krāsošanai un krāsvielas tetovējumiem.

Marakeša ir Marokas nozīmīgākais kultūras centrs. Bijusī galvaspilsēta ir slavena ar saviem tirgus laukumiem un pasākumiem. Vecpilsētas centrā Djermaa el-Fna laukumā atrodas ēstuves, kuru aromāti liek tecēt siekalām. Dažādi žonglieri, akrobāti, čūsku dīdītāji, burvju mākslinieki un citi savdabīgi dīkdieņi aizpilda laukumu. Lētie diskonta hoteļi padara pilsētas apciemojumu arī kabatai patīkamu. Vēl ievērības cienīgas ir pilsētas mošejas, savukārt pilsētas tirgi tiek uzskatīti par vieni no labākajiem Marokā.

Lai arī Tanžera ir populāra tūristu apceļošanas vieta, tā ir arī mājvieta vairākiem pasaules lielākajiem blēžiem. Starptautiskā gaisotne veicina un nostiprina Tanžerai reputāciju kā vietai, kur notiek apšaubāmas likumības darījumi un patvērumu rod dažādas padibenes.
Pilsētā var apskatīt seno sultāna pili, kas tagad ir muzejs. Netālu esošais Amerikas Legalizācijas muzejs ir apliecinājums tam, ka Maroka ir bijusi pirmā valsts, kas atzinusi ASV neatkarību.

AKTIVITĀTES

Marokas Atlasa kalni ir brīnišķīga vieta dažādiem alpīnisma un kalnu tūrisma maršrutiem. Ziemas sezonā var nodarboties ar slēpošanu – Oukaimedena ir populārākais slēpošanas kūrorts. Jūras malā var nodarboties ar sērfingu, un vairāki eksperti Maroku ir atzinuši par lieliskāko sērfošanas vietu.

SVARĪGĀKIE TELEFONI

Policijas tālr. - 19
Medicīniskās palīdzības tālr. - 15
Ugunsdzēsēji 15

maroccomap.jpg