Dobele
Platība 8 kv.-km. Iedzīvotāju skaits ~ 11 000
Dobeles pilsētas dome, Dobelē, Brīvības ielā 17, tālr.:63722463
;)
Dobeles vārds rakstītajos vēstures avotos pirmo reizi minēts 1254.gadā – Zemgales dalīšanas aktā, bet vieta tikusi apdzīvota jau I g.t.p.m.ē. Būdama viena no spēcīgāk nocietinātajām vietām zemgaļu teritorijā, Dobele līdz 1289.gadam pārdzīvoja sešus vācu uzbrukumus un tikai tad zemgaļi atkāpās uz Lietuvu.1444.gadā Dobele ir minēta kā miests, Bērzes kreisajā krastā apmetās tirgotāji un amatnieki.
17.gs. Dobeli vairākkārt pārstaigāja svešzemju karapulki. Postu Dobelei atnesa Ziemeļu karš un Lielais mēris. 1795.gadā Dobele kļuva par miestu ar savu pašvaldību.
Līdz ar dzelzceļa posma Jelgava - Mažeiķi izbūvi 1871.gadā, veidojās Zaļās ielas apbūve, bet gadsimta beigās arī pie baznīcas ap Tirgus laukumu.
Dobele pilsētas tiesības ieguva 1917.gadā.
Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā svarīga loma bija 1927.gadā atklātajai dzelzceļa līnijai Glūda – Liepāja, veidojās jaunas sabiedriskās celtnes.
Otrā pasaules kara notikumi pilsētu tieši neskāra, bet pēckara gados Dobelē un tās apkārtnē tika veidotas padomju armijas kara bāzes un poligoni, kas saglabājās līdz pat 1994.gadam.
No 1950.gada Dobele ir rajona centrs.
Pilsētā ir attīstīta kultūras un sporta dzīve, kā arī tautsaimniecības uzņēmumi, kas saistīti ar sadzīves ķīmisko preču, pārtikas un lopbarības miltu, sveču ražošanu un kokapstrādi.
Ar Dobeli saistās vairāku ievērojamu cilvēku dzīves un darba gaitas – E.Francmanis, H.Vīka, P.Upītis, A.Bīlenšteins, V.Strēlerte, K.Barons, A.Deglavs, L.Bētiņš, I.Zandere
Dobeles atbrīvošanas piemineklis - veltīts Pirmā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. No 1940 - 50.gadam atradies tagadējā Brāļu kapu pieminekļa vietā. 1950.gadā tas iznīcināts,
atjaunots - 1996.gadā. Autors K. Zemdega.
Piemiņas zīme zemgaļu aiziešanai no Dobeles 1289.g. - Bērzes upes labajā krastā, senās pilsētas ielokā, bijusi zemgaļu koka pils. 1289.gadā zemgaļi atkāpjoties to nodedzina un aiziet uz Lietuvu. Atklāts - 1989.gadā, autors M.Zaurs. Teksts uz pieminekļa - “Zini, ka no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi.”
Zemgaļu pilskalns un Livonijas ordeņa pilsdrupas - netālu no pilskalna jau 1000 g.p.m.ē. atradusies zemgaļu apmetne. Vēlāk novada aizsardzībai un cīņām ar Zobenbrāļu un Livonijas ordeņiem tika uzcelta zemgaļu koka pils. Tā pastāvēja līdz 1289.gadam, kad zemgaļi vairs nespēdami cīnīties, nodedzināja pili un atkāpās uz Lietuvu. Zemgaļu pils vietā 1335.gadā ordeņmestra vadībā sāka celt mūra pili. Tā tikusi apdzīvota līdz 1729.gadam, tagad redzamas tikai drupas. Ir nostāsti par pagrabiem un apakšzemes ejām zem pils. Teika stāsta, ka pils tornī degošā gaisma maldinājusi jūrniekus jūrā. Noturēdami to par bāku, daudzi kuģi uzskrēja uz sēkļiem.
;)
Dobeles luterāņu baznīca – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, 1495.gadā pēc ordeņmestra Valtera fon Pletenberga pavēles sāka celt baznīcu. 1567.gadā notika pārbūves un paplašināšanas darbi Gotfrīda Ketlera vadībā. 17.gs. sākumā uzcēla jaunu koka torni. 1788.gada ugunsgrēkā gāja bojā visas baznīcas koka konstrukcijas. Pamazām tā tika atjaunota. Ievērojami paplašināšanas darbi notika 1864.gadā. Tika uzstādīta altāra glezna - “Golgāta”, kopija, ko izgatavoja H.Kīperts pēc K.Arnoldi Kandavas baznīcas altārgleznas oriģināla. 1927.gadā baznīca ieguva jaunu zvanu ar uzrakstu - “Modini, mudini, mierini”. Dobeles novadpētniecības muzejs
Izveidots 1985.gadā. Muzejā regulāri piedāvā vēsturiskās, mākslas un informatīvās izstādes.
Informācija par tūrisma un atpūtas iespējām
Dobeles rajona tūrisma informācijas centrā
Brīvības iela 15, Dobele, LV 3701
tālr.: 371 63707255, 371 26136682
e-pasts: turisms@dobelesrp.lv
mājas lapa: www.zemgaletourism.lv