CēsisAp 1209. gadu vācu bruņinieki sāka celt mūra pili, kas kļuva par ordeņa zemju pārvaldes centru Livonijā. No 1239. līdz 1561. gadam tajā atradās Livonijas ordeņa mestru rezidence. Vēstures dokumentos Cēsis kā pilsēta pirmo reizi minēta 1323. gadā. Izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ 14. gadsimta beigās Cēsis ieņēma arvien nozīmīgāku vietu tirdzniecībā, kļūstot par Hanzas savienības locekli. [pic][ces2.jpg]Būtiskāko uzplaukumu Cēsis piedzīvoja Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga valdīšanas laikā, kad tas paplašināja un nostiprināja pili, cenšoties izveidot Cēsis par ordeņvalsts galvaspilsētu. Līdz pat 16. gadsimtam Cēsis bija viena no nedaudzajām Latvijas pilsētām, kura netika izpostīta karos, taču turpmākie gadsimti pilsētai nesa vislielākos postījumus. Kopš 1748. gadam pilsēta nespēja uzcelts sev rātsnamu, ielas bija nebruģētas un satiksmes ceļi atradās vissliktākajā stāvoklī. Tikai 19. gadsimta otrajā pusē, Cēsu pilsēta piedzīvoja uzplaukumu, kad tika izbūvēta satiksmes maģistrāle – Vidzemes šoseja un Rīgas – Valkas dzelzceļa līnija. Šīs iepriekš minētās satiksmes maģistrāles savienoja Cēsis ar lielākajām kaimiņu pilsētām. 1. Pasaules kara laikā Cēsis netika skartas, kaujas notika tikai 1919. gadā Latvijas Brīvības cīņu laikā, kad šeit norisinājās Cēsu kaujas. Vēlāk Cēsis bija neliela apriņķa ar sīkiem uzņēmumiem un amatnieku darbnīcām. 2. Pasaules kara laikā tika iznīcināta daļa vecpilsētas. Padomju laikos ar viduslaiku auru apvītās Cēsis bija populārs ceļojumu galamērķis. Arī mūsdienās Cēsu tūristus piesaista ar vienu no senākajām vecpilsētām Latvijā, kurā no viduslaikiem saglabājies sākotnējais ielu tīkls, nocietinājumi un mūru fragmenti, kā arī senākās celtnes Ziemeļvidzemē – Cēsu viduslaiku pils un Svētā Jāņa baznīca. [pic][ces3.jpg]Cēsu pils ir pats iespaidīgākais un vislabāk saglabājies drupu ansamblis Latvijā un Cēsu vecpilsētas populārākā sastāvdaļa. Cēsu viduslaiku pils bija viens no pirmajiem mūra nocietinājumiem, ko senās Latvijas teritorijā uzcēla vācu krustneši. Gadsimtu gaitā saglabājies pils celtņu komplekss uzlūkojams kā monumentālās arhitektūras piemineklis, kurā atspoguļojas Livonijas perioda celtniecības tradīcijas un mākslas stilu iezīmes. Sv. Jāņa baznīca ir otrs vecākais arhitektūras piemineklis pilsētā pēc mūra pils. Senākās ziņas par baznīcas celtniecību rodamas 14. gadsimta hronikā. Par celtniecības sākumu precīzu datu nav, bet zināms, ka baznīca iesvētīta 1282. gada 24. jūnijā. Kari, ugunsgrēki, demolēšanas un biežas varas maiņas neizbēgami skāra arī baznīcu. Šobrīd baznīca ar savām 1000 sēdvietām ir lielākā reliģiskā celtne Ziemeļvidzemē. Cēsu Jaunā pils, kur šobrīd atrodas Cēsu vēstures un mākslas muzejs, celta 1777.gadā vecās ordeņpils vārtu nocietinājuma vietā. Kādreizējo pirmās priekšpils teritoriju pārveidoja par jaunās pils parādes pagalmu. Tās malās izbūvēja vairākas muižas saimniecības ēkas. Pilsētas simbolika [pic][gerbonis-sm.jpg]Cēsu pilsētas ģerbonis: zilā laukā sarkans robots ķieģeļu mūris ar 5 (pieciem) tornīšiem un atvērtiem vārtiem ar paceltu režģi, uz tā stāvošs karavīrs dabiskās krāsās ar paceltu zobenu un vairogu. Cēsu pilsētas karogs ir taisnstūra audums ar platuma un augstuma proporcijas attiecību 2 : 1;Karogs ir divpusējs;Uz fona Valsts karoga krāsā taisns krusts baltā krāsā ar nobīdītu vertikālās līnijas asi karoga stiprinājuma virzienā;Krusta vertikālā un horizontālā līnija karoga kreisajā malā veido kvadrātu;Krusta vertikālās un horizontālās līniju krāsu platums pret karoga augstumu ir 1: 5;Krusta centrā attēlots Cēsu pilsētas ģerbonis;Ģerboņa augstums ir 6 :10 no karoga augstuma;Karoga izmēri - 1.0 x 2.0 m ; ģerboņa augstums - 40 cm;Galda karodziņa izmēri - 14 x 28 cm un proporcijas atbilst Cēsu pilsētas karoga proporcijām un aprakstam. [pic][karogs2-sm.jpg]Cēsu 800 gadu jubilejas apzīmējums ir stilizēts Cēsu pilsētas identitātes - Cēsu pilsdrupu grafisks attēls:Kompozīciju no trīs pusēm ietver stilizēta Cēsu pilsdrupu Rietumu torņa kontūrlīnija melnā tonī;Kontūras iekšpusē daļēji regulārs krāsu laukums Cēsu pilsētas karoga pamattonī;Krāsu laukumu vainago nosaukums Cēsis;Krāsu laukumu nobeidz gada skaitlis 800;Krāsu laukuma iekšpusē stilizēta Cēsu pils mūru kontūrlīnija baltā tonī. 2004-07-16 Cesis |