ValkaPilsēta atrodas Latvijas ziemeļu daļā pie robežas ar Igaunijas republiku. Attālums no Rīgas sastāda 160 km. Pilsētas teritorija aizņem 14,36 km2 lielu platību. Iedzīvotāju skaits uz 2003.gada 1.janvāri- 6579 Vēsture [pic][val1.jpg]Pirmo reizi vēstures avotos Valka minēta Rīgas parādu grāmatā 1286. gadā, bet pilsētas tiesības Polijas karalis Stefans Batorijs tai piešķir 1584. gada 11. jūnijā. Taču Valka šobrīd vairāk asociējas ar tās vēsturisko nozīmi vēlākā Latvijas vēsturē, kad daudzi valstī svarīgi notikumi pirmo reizi norisinājušies tieši šeit. Te no 1849. līdz 1890. gadam darbojās Jāņa Cimzes organizētais un vadītais Vidzemes draudzes skolu skolotāju seminārs, te arī 1868. gada 21. maijā notika Indriķa Zīles organizētā Dziesmu diena – pirmā Valkas novadā un Latvijā. Arī politiskā ziņā Valkai ir liela nozīme valsts vēsturē – 1917. gadā te sanāk Latvijas Zemnieku savienības dibināšanas kongress, pēc pusgada te dibina Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi, bet 1918. gada 15. novembrī Valkā tiek nolemts proklamēt Latviju kā neatkarīgu demokrātisku republiku. Nozīmīgs ir arī fakts, ka Valkas pilsētā pirmo reizi atklātībā plīvo Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs un pirmo reizi tiek nodibināta vidusskola ar latviešu mācību valodu. Vēl pilsēta ir viena no pirmajām, kurā tiek uzcelts piemineklis I Pasaules karā un brīvības cīņās kritušajiem varoņiem. 1920. gada 1. jūlijā Valka tika sadalīta starp jaunajām Latvijas un Igaunijas neatkarīgajām valstīm. Latvijas Valka zaudē daudz – Igaunijas pusē paliek viss saimnieciskais un kultūras centrs, bet Latvijas pusē pārsvarā dzīvojamās mājas. Pilsētas sabiedriskās ēkas visas ir celtas no jauna pēc 1920. gada. Lai arī Valka un Valga tiek dēvētas par dvīņu pilsētām, tās vienu no otras šķir robeža. Bet tieši tāpēc te ir vērts pabūt: kur gan vēl citur ir iespējams dažu stundu laikā paviesoties divās valstīs? Pilsētā ir trīs robežpārejas punkti. Starptautiski no tiem ir divi. Viens (Valka I) atrodas pilsētas centrā uz Semināra ielas, kas tālāk Igaunijas pusē saucas Sepa un otrs (Valka II) atrodas pilsētas nomalē uz Rūjienas ielas, kas Igaunijas pusē saucas Viljandi. Tūrisms Valka-Valga ir viena no sešām pilsētām pasaulē, kur divu valstu robeža šķērso tieši pilsētas centru. Vasarā viesojoties Valkā no Valkas-Lugažu sv. Katrīnas ev.lut. draudzes baznīcas torņa paveras skaista panorāma uz pilsētu. Vēstures līkločos Valka ir piedzīvojusi daudz. No 1849.gada līdz 1890 gadam darbojās Jāņa Cimzes organizētais un vadītais Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs, mācījās arī daudzi igauņu kultūras pārstāvji, te arī 1868.gada 21.maijā notika pirmā Indriķa Zīles organizētā dziesmu diena - pirmā Valkas novadā un Latvijā, Arī politiski Valka ir piedalījusies Valsts vēstures veidošanā- 1917.gadā te sanāk Latvijas zemnieku savienības dibināšanas kongress un tieši Valkā tiek nolemts proklamēt Neatkarīgu Latvijas Valsti. Gandrīz visas celtnes Valkā ir celtas pēc 1920.gada, pēc pilsētas sadalīšanas starp Igauniju un Latviju. Interesanti apskates objekti ir pašreizējā policijas ēka - vienīgā jūgendstila ēka Valkā, Valkas Novadpētniecības muzejs ar ekspozīciju par Vidzemes draudžu skolu skolotāju semināru un J. Cimzi, regulārām izstādēm un dažādām aktivitātēm, J.Cimzes piemineklis Cimzes kapos, aktīvo atpūtu piedāvā pastaigas pa atpūtas parku priežu šalkoņā vai vasarā veldzējoties Zāģezera ūdeņos, uzspēlējot pludmales volejbolu vai pavizinoties ar katamarānu. Visbagātākā pilsēta ir ar savu kultūras dzīvi. Regulāri pasākumi un festivāli pilsētā rosina darboties visus. Starptautiskā pierobežas kultūras nedēļa, Latvijas-Igaunijas Nacionālo operu kopkoncerts, Lielais Robežtirgus ir tikai daļa no visiem pilsētas pasākumiem. Apskates objekti 1.Valkas novadpētniecības muzejs, Rīgas iela 64; T. +371 4722198 Ēka tika celta 1850.gadā kā Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs. No 1853.-1881.gadam tā vadītājs ir J. Cimze, bet pats seminārs darbojies līdz 1890.gadam. šajā laikā tika sagatavoti ap 500 draudzes skolu skolotāju, te mācījušies tādi ievērojami cilvēki kā Baumaņu Kārlis, Auseklis, Indriķis Zīle, Apsīšu Jēkabs, Pēteris Hincenbergs, kā arī daudzi igauņu mūzikas un kultūras pārstāvji. Kopš 1971. gada ēkā atrodas Valkas Novadpētniecības muzejs, kurš pilda savu misiju popularizējot latviešu pedagoga un koru kultūras pamatlicēja J.Cimzes darbību. Muzejā ir izveidota ekspozīcija par semināra darbību, glabājas materiāli par Valkas novada un pilsētas vēsturi un cilvēkiem, tiek rīkotas regulāras mākslinieku darbu izstādes, svinētas gadskārtu ieražas ar līdzdarbošanās iespējām u.c. aktivitātes. 2.Valkas Sv Katrīnas ev. Luteriskā baznīca, skatu tornis, Rīgas iela 17, T. +371 4722893 Baznīca atrodas pašā Valkas centrā, Raiņa un Rīgas ielu krustojumā. Pirmo reizi tās vārds dokumentos parādās 1477. gadā, tajā laikā tā saukta svētās Katrīnas vārdā. Baznīcu gadu gaitā ir piemeklējis sūrs liktenis – divas reizes tā tika sagrauta, bet, pateicoties Vrangeļu dzimtai, tā tikusi atkal atjaunota: pirmo reizi baznīca cieta 1702. gadā Ziemeļu kara laikā, otro reizi, tikai piecdesmit gadus vēlāk, un tad arī vēl 1907. gada naktī no 3. uz 4. februāri baznīcā izceļas ugunsgrēks, kā rezultātā tiek bojātas jumta konstrukcijas, bet tornis izdeg pilnībā un zvans iekrīt baznīcā. Tās atjaunošana tiek pabeigta 1910. gadā. Baznīcas restaurēšana turpinās līdz pat mūsdienām: pārkrāsojot torni, nostiprinot jumta konstrukcijas, atjaunojot baznīcas torņa gaili kā arī atsvaidzinot interjeru un fasādi. Stilistiski baznīca ir būvēta kā bazilikas tipa baznīca. Skatoties no augšpuses, tā atgādina izstiepta taisnstūra formu. Baznīcas eksterjers ir vienkāršs (agrāk tika dēvēta par zemnieku dievnamu) un tajā ir vērojamas daudzu stilu iezīmes, ko veicinājuši biežie atjaunošanas darbi baznīcas vēsturē, jo katrs nesis raksturīgākā stila iezīmes no sava laika. Priekšdaļā vērojamas klasicisma un baroka iezīmes. Mūsdienās baznīca pilda dievnama pienākumus, bet baznīcas tornis kalpo arī kā pilsētas skatu tornis, no kura paveras brīnišķīgs skats gan uz Valku – Valgu, vienu pilsētu divās valstīs. 3.Kultūras atpūtas parks ar brīvdabas estrādi un skulptūru „Koklētājs”; Priežu šalkoņa, spirgts un svaigs gaiss aicina gan pilsētas iedzīvotājus gan viesus pastaigāties. Parkā izvietota brīvdabas dziesmu un deju svētku estrāde, kura zīmīga ar to, kas starp skatuvi un skatītāju vietām plūst Pedeles upe. Estrāde tika celta 1969.gadā. Netālu no estrādes Rūjienas ielas malā, Avotkalna, saukta arī par Haidelbergu, virsotnē atrodas šūnakmenī cirsta skulptūra „Koklētājs”. Tā uzstādīta par godu Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku simtgadei. 4.J.Cimzes piemineklis Cimzes kapos. Blakus arī Brāļu kapu memoriāls otrajā pasaules karā kritušajiem cīnītājiem; 1887. gadā J.Cimzem par audzēkņu un cienītāju savāktajiem līdzekļiem Valkā, Lugažu kapsētā, viņa atdusas vietā uzstādīja pieminekli.. Teksts latviešu, igauņu un vācu valodā vēstī, ka to „savam skolotāju skolotājam” veltījusi „pateicīgā Vidzeme”, bet viņa 100. dzimšanas dienā pieminekli papildināja J. Cimzes portreta cilnis. Brāļu kapu memoriāls veltīts Otrā pasaules kara Padomju armijas karavīriem. Pavisam memoriāla granīta plāksnēs ierakstīti 414 kritušo cīnītāju vārdi. 5.Vācu karavīru kapi, piemineklis 1919.gada brīvības cīņās kritušajiem; 6.Tiesas ēka, Rīgas iela 2; Bijusī baronā fon Vrangeļa dzīvojamā māja, celta 1845.gadā. Atrodas pie Latvijas-Igaunijas robežas, pašā Rīgas ielas sākumā. 7.Vienīgā Jūgendstila ēka Valkā, Tālavas iela 4 Ēka uzcelta 1902.gadā, par ko liecina virs ieejas redzamais uzraksts „ANNO 1902”. Sākotnēji ēkā atradās Valkas apriņķa valde, bet vēlāk izvietota Padomju milicija un, balstoties uz tradīcijām, kopš 1992.gada šeit atrodas Latvijas Valsts policija. 8.Valkas pilsētas kultūras nams, Dārziņa iela 8 Pēc 1920.gada pilsētas sadalīšanas arī Latvijas pusē bija vajadzīgs savs tautas nams un 1927.gadā pēc arhitekta A. Raistera projekta tika pabeigta tā celtniecība. Šo var minēt kā vienu no izcilākajiem sabiedrisko celtņu piemēriem Ziemeļvidzemē XX gadsimta 20.-40. gados. Ēka ir celta neoklasicismam tuvās formās un tā labi reprezentē tā laika latviešu celtniecību. 9.Valkas pilsētas domes ēka, Semināra iela 29 Šī skaistā un savdabīgā ēka tika uzcelta 1909. gadā pēc advokāta Afnera pasūtījuma. Padomju laikā šajā ēkā atradās kara komisariāts. Pēdējā pārbūve tika veikta 1995. gadā, lai šajās telpās varētu strādāt Valkas pilsētas dome. Valkas pilsētas dome Semināra iela 29, Valka, LV-4700, Tālr/fax 4781107, e-pasts:dome@valka.apollo.lv Domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis Tūrisma informācija Valkas uzņēmējatbalsta un tūrisma informācijas centrs Beverīnas iela 3, Valka, LV-4700 Tālr.4707522, fax. 4707527 Mob.tālr.6446602 e-pasts: tic@valka.lv www.valka.lv 2004-07-19 Valka |