Pie ungāriem ir krāšņi vienmērBudapeštu var apmeklēt jebkurā gadalaikā, jo šai pilsētai piemīt savs, neatvairāms šarms. Iebraucējus viegli pazīt Gandrīz divu miljonu un ļoti ungāriskā pilsēta ir krāšņa vienmēr. Tajā gan vasarā, gan rudenī iespējams izjust neparasto Rietumeiropas un Austrumeiropas sakausējumu ar neizbēgamu dienvidu pieskaņu. Budapeštā joprojām var ieraudzīt pat uzrakstus krievu valodā, nerunājot par angļu valodas acīmredzamo invāziju. Pirmo sastapsiet gan vairs tikai pie muzejiem, bet otrā vietām sāk konkurēt pat ar dzimto, ungāru mēli, kas, protams, izskaidrojams ar Eiropas Savienības klātbūtni. Tomēr ungāri nebūt nav tik pārangliskoti kā mēs, jo ar daudz dienvidnieciskāku lepnumu vēlas saglabāt savu nacionālo seju. Citu Eiropas valstu galvaspilsētās, ejot pa ielu, ir grūti saprast, kādas tautības cilvēku jums apkārt visvairāk, bet Budapeštā šāda problēma vēl nepastāv – gan apkārtējie vīri, gan meitenes ir acīm redzami ungāri, un iebraucējus joprojām viegli pazīt. Tai pašā laikā attieksme pret tūristiem ir ļoti pozitīva un par bīstamu pilsētu Budapeštu grūti nosaukt. Tiesa, angļu valodā labi runā diezgan neliela iedzīvotāju daļa, tādēļ uzzināt īsāko ceļu uz kādu galamērķi nebūs nemaz tik vienkārši, bet dzelzceļa stacijas kasiere pat var jums uzkliegt, ka ne vella nesaprot, ko jūs tur murmulējat ne ungāru mēlē... Kalns ar karodziņu Vilcienu satiksme gan Budapeštā nebūs īpaši nepieciešama, ja vien nevēlēsieties apskatīt Obudas salu, kur katru gadu augustā notiek lielākais Centrāleiropas mūzikas festivāls Pepsi Sziget (Pepsi sala). Citādi pa pilsētu iespējams ātri un ērti pārvietoties ar metro, kas, ņemot vērā diezgan milzīgo centra rajonu, nav nemaz tik mazsvarīgi. Turklāt der zināt, ka Budapeštas metro ir vecākais visā kontinentālajā Eiropā un agrāk pie šāda ērta pazemes transporta ieviešanas ķērās vienīgi londonieši. Visvairāk izstaigāšanas vērts ir rajons starp Ķēžu un Elizabetes tiltu Peštas pusē. Tur izvietotas neskaitāmas ēstuves un restorāni, kas tā vien aicina ieturēt pauzi straujajā tūrista skrējienā un gardi ieturēties. Ēšana ungāriem ir īpašs process, par ko liecina kaut vai neparastās milzu porcijas, kas sagaida vai katrā ēstuvē. Proti, ja pasūtīsiet, piemēram, vistas fileju, jums atnesīs milzu šķīvi, kurā pārsvarā būs jūsu izvēlētā fileja, bet nedaudz arī no cūkgaļas karbonādes, vistu aknām vai vēl citiem gaļas ēdieniem. Tā teikt, ja nu jums iegaršojas arī tie... Neiztrūkst arī piedevu, bet visvairāk sajūsmina ēdiena kalna galā iespraustais Ungārijas karodziņš. Pašsaprotama maltītes sastāvdaļa ir vietējais vīns, ko lielāka cienasta laikā vienkārši salej karafēs, kuras tiek papildinātas, tiklīdz dzēriena daudzums tajās sāk pārāk sarukt. Jāņem vērā, ka ungāri, tāpat kā citi dienvidnieki, vairāk iecienījuši tieši sausos vīnus, atšķirībā no ziemeļvalstu iedzīvotājiem, arī latviešiem, kuri vēlas baudīt vismaz pussaldo, ja ne saldo dzērienu. Tāpat nav smādējams populārākais vietējais alus Dreher. Eiropiešiem par brīvu Budapešta, kā jau sena kultūras pilsēta, lepojas ar daudzajiem arhitektūras pieminekļiem un muzejiem, taču modernās mākslas cienītāji tur pulcējas arī pavasarī un rudenī, kad notiek mūsdienu mākslas festivāli. Kārtējais Rudens festivāls notiks arī šogad no 14. līdz 23. oktobrim, tādēļ vēl ir gana laika sagatavoties braucienam. Festivāla tradīcijas aizsākās 1992. gadā, kad Budapeštas domnieki nolēma atbalstīt jaunos māksliniekus novatorisku formu un ideju meklējumos. Turklāt festivālā piedalās ne tikai otas mākslinieki, bet arī mūziķi, komponisti, teātra un kino ļaudis. Tradicionālas kultūras un senās arhitektūras cienītājiem obligāts apskates objekts ir Peštas pusē izvietotā un varen iespaidīgā parlamenta ēka. Tās torni var uzskatīt par vēl vienu Budapeštas simbolu, līdzīgi kā Ķēžu tiltu, un pastaiga pa celtnei apkārt izveidoto parku aizņems diezgan ilgu laiku, it īpaši, ja vēlēsieties apskatīt kādreizējo valsts līderu akmenī cirstās sejas. Parlamenta ēkā iespējams doties ekskursijā gida pavadījumā, turklāt nav obligātas angļu valodas zināšanas. Ekskursijas tiek rīkotas arī krieviski. Interesanti, ka kopš pērnā maija Eiropas Savienības pilsoņiem par ieejas biļeti parlamenta ēkā nav jāmaksā, taču pārējiem gan nākas šķirties no 2070 forintiem (gandrīz seši lati). Vīns akmenī Viskrāšņāk parlamenta ēka gan izskatās tumsā, tāpat kā Ķēžu tilts, pa kuru vērts pastaigāties kā dienā, tā naktī (tas ir droši), lai, atrodoties virs Donavas, redzētu vienu no skaistākajiem skatiem, kāds pieejams Eiropas lielpilsētās. Tāpat gan dienā, gan naktī skaisti izskatās Budas pils ar astoņu akmens lauvu apsargāto Lauvu dārzu pie tās. Ja par lauvām, tad noteikti apmeklēšanas vērts ir lieliskais Budapeštas zoodārzs, kurā maksimāli padomāts par to, lai apmeklētāji varētu aplūkot tā iemītniekus pēc iespējas tuvāk un pat komunicēt. Piemēram, pašam iespējams pabarot izteiksmīgo acu īpašnieci žirafi, nopērkot speciālu barību. Savukārt tauriņu mājā pa dubultām durvīm var ieiet pašā džungļu sirdī un izjust kāda ir sajūta, kad krāsainie milži lidinās tev apkārt. Šajā gadījumā par aiztikšanu gan nevar būt ne runas... Vēl, protams, apmeklēšanas vērts ir Varoņu laukums ar 1896. gadā atklāto 36 metrus augsto Tūkstošgades statuju tajā. Laukumā iespējams iepazīties arī ar akmenī cirstajiem Ungārijas karaļiem un prinčiem. Ungāri akmenī izcirtuši ne tikai savus senos līderus, bet arī paplašinājuši kalnos atrodamās alas, kas ir vēl viens obligāts apskates objekts. Daļa no alām gan saglabātas kā fantastiski skaists stalaktītiem un stalagmītiem izrotāts tunelis, taču lielākā daļa tiek izmantota daudz racionālākiem mērķiem – vīna uzglabāšanai milzu mucās. Vismaz viena vīna pagraba apciemošanu noteikti vajadzētu iekļaut savā Budapeštas apciemojuma plānā, jo jūs ne tikai pacienās ar dažādu šķirņu vīniem, kas pagatavoti no pēdējo gadu ražām, bet arī parādīs un pastāstīs, kā kurš vīns tiek uzglabāts un gatavots, kā arī... izdancinās labākajās Ungārijas čigānu tradīcijās. Tādēļ labāk paņemt līdzi nedaudz sīknaudas, lai čigānu sniegtajā cepurē nebūtu jāmet kredītkarte. Kā mājās Tā kā gan Latvija, gan Ungārija ir Eiropas Savienības dalībvalstis, pirms došanās uz grūti saprotamo uzrakstu zemi (ungāru valodu tik īsā laikā varat pat nemēģināt iemācīties) par vīzām galva nav jālauza. Vislabāk uz Budapeštu tomēr doties organizētā braucienā ar autobusu, kas neizmaksās dārgi (vienam cilvēkam apmēram 150 lati, plus ēšana, suvenīri un ieejas biļetes), turklāt nebūs jādomā, kur labāk palikt pa nakti – jums jau būs rezervēta vieta labā viesnīcā, kādu sestajā lielākajā Eiropas pilsētā netrūkst. Protams, uz Ungāriju var aizbraukt arī ar savu auto vai aizlidot ar lidmašīnu. Pēdējā gadījumā izdevumi noteikti būs lielāki, ja vien neizmantosiet kādu no aviokompāniju ik pa laikam piedāvātajām akcijām. Toties, esot Budapeštā, latviešu cilvēks var justies kā mājās, jo cenas tur ir tādas pašas kā Latvijā, toties augļi un vīns – daudz gardāki, jo nav importēti. Noteikti jāredz Ķēžu tilts Budapeštas simbols. Pabeigts 1849. gadā. 375 metrus garš un 2000 tonnas smags. No tā gan dienā, gan naktī paveras viens no skaistākajiem skatiem Eiropas lielpilsētās Parlamenta ēka Pabeigta 1904. gadā, lai arī būvniecības darbi tika aizsākti jau 1885. gadā. Tornis 96 metrus augsts. To var uzskatīt par vēl vienu Budapeštas simbolu, līdzīgi kā Ķēžu tiltu. Ap pili izveidots liels parks. Pie ēkas iespējams apskatīt visu 88 kādreizējo valsts līderu skulptūras. Parlamenta ēkā notiek ekskursijas arī krievu valodā. Eiropas Savienības pilsoņiem par ieejas biļeti ēkā nav jāmaksā Budas pils Uzbūvēta 13. gadsimtā pēc mongoļu iebrukuma. Pils vairākreiz iznīcināta un atjaunota, simbolizējot pašas valsts likteni. Ap pili izveidots Lauvu dārzs, kura ieeju apsargā astoņas akmens lauvas Zoodārzs 130 gadus vecajā un ļoti krāšņajā Budapeštas zoodārzā ir lielākā dzīvnieku kolekcija Austrumeiropā – 2000 iemītnieku. Turpat izveidots arī iespaidīgs botāniskais dārzs. 2005-09-23 NRA Romualds Šahs |