SaldusPlatība: 1010 ha Iedzīvotāju skaits: ap 12637 Ģeogrāfiskais novietojums [pic][saldus2.jpg]Saldus rajons atrodas Latvijas Republikas dienvidrietumu daļā un robežojas ar Dobeles, Liepājas, Kuldīgas, Tukuma rajoniem un Lietuvas Republikas Mažeiķu rajonu. Lielākā daļa rajona teritorijas ietilpst Austrumkursas augstienē, bet dienvidu daļā plešas Vadakstes līdzenums. Rajons sastāv no 20 administratīvajām teritorijām - 18 pagastiem un 2 pilsētām, tā kopējā platība ir 2181.7 km2. Rajona centrs ir Saldus pilsēta. No Saldus 90-20 kilometru (apmēram 2 stundu brauciena) attālumā izvietojas piecas no septiņām Latvijas Republikas nozīmes pilsētām - galvaspilsēta Rīga (110 km), Liepāja (90 km), Ventspils (100 km) ar Latvijā lielāko ostu, Jūrmala un Jelgava. Saldus rajona izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ir lielā mērā saistīts ar rajona attīstību un ceļu tīkla izvietojumu. Rajonam raksturīgs centrēts ceļu izvietojums uz Saldus pilsētu, kas atzarojas vairākos virzienos. Galvenos ceļu virzienus nosaka valsts autoceļi, kas savstarpēji savieno Latvijas rajonu pilsētas. Svarīgākie virzieni no Saldus: Rīga-Liepāja, Kuldīga-Ventspils, Dobele-Jelgava; Mažeiķi (Lietuva). Pašvaldību ceļi vairāk raksturo virzienus pašā administratīvajā teritorijā - pilsētās un pagastos. [pic][saldus3.jpg]Īpaši svarīga nozīme ir valsts galvenajam ceļam Rīga (Skulte) - Liepāja, kura garums Saldus rajonā ir 50,582 km. Vidējā satiksmes intensitāte uz šī ceļa 1996.gadā bija 1500-1800 automašīnas diennaktī, bet 1997.gadā sasniedz 2400-3200. Nākotnē prognozējams, ka intensitāte palielināsies. Svarīga nozīme ir valsts autoceļam Lietuva-Ezere-Saldus, kas nodrošina satiksmi uz Lietuvu. Ezeres muitas punkts ir viens no trijiem muitas punktiem Kurzemes novadā. Nozīmīgu vietu, galvenokārt kravu pārvadājumu jomā, ieņem arī dzelzceļa līnijas, kas šķērso Saldus rajonu: Liepāja-Jelgava-Rīga un Jelgava-Mažeiķi. Palielinoties Liepājas ostas nozīmībai un straujai attīstībai, sagaidāms, ka dzelzceļa līnija Liepāja-Rīga kļūs par vienu no nozīmīgākajām Latvijā. Tas saistīts ar transporta koridoru (dzelzceļa un autoceļa līnijas) Liepāja-Rīga-Krievija, kam nākotnē prognozējama strauja attīstība, līdz ar to kravu pārvadājumi pa dzelzceļa līnijām pieaugs. Tātad arī caur Saldus rajona teritoriju dzelzceļa satiksme palielināsies. Iz sendienām... Pirmo reizi vēstures avotos Saldus vārds ar nosaukumu Saldene minēts 1253.gadā tā sauktajā Kuršu līgumā, pēc kura viss Saldenes novads - "zeme starp Skrundu un Zemgali" ("terra inter Scrunden und Zemgale") tika nodots Livonijas ordeņa pārvaldīšanā. [pic][saldus5.jpg]Ap 1341.gadu netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla sev mūra nocietinājumu-pili un Saldenes vārdu nomainīja vāciskais Frauenburg (Sievu pils). Pils apkārtnē ar laiku izveidojās neliela pilsētiņa, par kuras pastāvēšanu liecina kristiešu kapsēta, kas atrasta netālu no pils vietas. 1625.gadā pilī apmetās hercogs Frīdrihs, bet savu uzplaukumu Frauenburga piedzīvo hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1664.-1682.g.). Ziemeļu kara laikā, 1701.gadā, pils uz laiku kļuva par Zviedrijas karaļa Kārļa XII rezidenci. Zviedru uzbrukumos pils cietusi jau 1659.gadā, bet Ziemeļu kara kaujās tā nopostīta pilnīgi. Kara un mēra rezultātā izmira arī pilsētiņas iedzīvotāji. Vairāk nekā 100 gadus pastāvēja tikai Saldus draudze un muiža. Pilsētas atjaunošana sākās tikai 1856.gadā, kad no muižas zemes Cieceres upes kreisajā krastā nomērīja pirmos 42 apbūves gabalus. To var uzskatīt par mūsdienu Saldus pirmsākumu. Jau 1870.gadā tam tika pievienotas vēl 114 desetīnas. Pilsētas tiesības Saldus iegūst tikai 1917.gadā, bet kopš 1950.gada Saldus ir rajona centrs. 2004-07-22 Saldus |