Tukums


Tukums ir neliela, dārzu ieskauta mazpilsēta Kurzemes pievārtē. Lībiešu pilskalns bijis apdzīvots un sākts apbūvēt 11. gadsimta beigās – 12.gadsimtā, taču pirmoreiz Tukuma vārds rakstiskos vēstures avotos minēts 1445.gadā. Iesākumā tas bijis īsts vācu tirgotāju un amatnieku miestiņš.

Šejienieši sevi vienmēr uzskatījuši par kurzemniekiem. Tukumnieku raksturīgākā īpašība – lepnums par savu pilsētu.

Tukumā mazpilsētas miers satiekas ar mūsdienu dzīves spraigumu - skaļš un jautrs pasākums līdzās mierīgai muzeju apskatei.Vecpilsētas 19.gadsimta koka arhitektūra, mežģīņoti balkoni, vecais ielu bruģis veiksmīgi sadzīvo ar mūsdienīgu arhitektūru pilsētas ielās. Garšīgs ēdiens, omulīga atmosfēra kafejnīcās un krodziņos, viesmīlīgi un atsaucīgi cilvēki. Tas viss kopā rada neatkārtojamu, savdabīgu Tukuma stilu!

Kā gan var nebūt lepns par savu pilsētu!

Tukuma vēsturiskais centrs

Savu plānojumu tas ieguva 14. līdz 18. gadsimtā, bet 19. un 20. gadsimta mijā radās tā vizuālais tēls, kas raksturīgs arī šodienas pilsētai. Te sastopamas daudzas senas, maz pārbūvētas, guļbūvē celtas saimniecības un dzīvojamās ēkas, ir saglabājies agrākās apbūves izvietojums. Senākais pilsētas plānojums vislabāk jūtams pilsētas centrālajā daļā – Brīvības laukumā un kvartālos starp Elizabetes, Pasta un Talsu ielu. 18. līdz 19. gadsimta apbūve, tradicionālais gruntsgabalu iedalījums saglabājies starp Lielo un Talsu ielu, kā arī Harmonijas, Dārza un Jaunās ielas rajonā.

[pic][tuk1.jpg]1. Brīvības laukums - vairāk nekā 600 gadu tas kalpojis par Tirgus laukumu, kur tirgoties sabraukuši laucinieki no tuvākas un tālākas apkārtnes, zvejnieki no jūrmalciemiem un vietējie amatnieki. Tagad laukums ir iemīļota tukumnieku atpūtas vieta pilsētā, jo vienlaicīgi var baudīt rožu skaistumu un strūklakas šļakatu rotaļas.

2. Pils tornis pilsētas vēstures muzejs. 1730. gadā uzbūvētais Livonijas ordeņa pils tornis pēdējo 200 gadu laikā izmantots par cietumu, noliktavu un zirgu stalli, bet no 1995. gada te atrodas pilsētas vēstures muzejs. Pilsētas vēstures ainās ar leļļu skatiem uzzināsiet par senajām Tukuma pilīm, par leģendu kļuvušo Kastiliāna un Rauduziņas mīlestību un pilsētas izaugsmi 17. un 19. gadsimtā. Otrajā stāvā – katru gadu jaunas izstādes par Tukumu un tukumniekiem. Šobrīd apskatāma izstāde "Tukuma teātrim 120".

[pic][tuk2.jpg]3. Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca. Pirmā mūra baznīca datēta ar 1644. gadu, kurai vēlāk – 1788. un 1789. gadā piebūvēts ģērbkambaris. Tā ir viena no vecākajām celtnēm pilsētā. Tagadējo altārgleznu “Kristus pie krusta” tā ieguvusi 1859. gadā, bet 20. gadsimta 30. gados pilsētas turīgākie pilsoņi uzdāvinājuši četras krāsainas vitrāžas. Baznīcā ierīkots skatu tornis, no kura var pavērties uz pilsētu no 20 metru augstuma.

4. Sv. Stefana Romas katoļu baznīca. Tā ir pavisam jauna, jo uzcelta tikai 1897. gadā. Tajā apskatāma J. F. Grunes 1840. gadā gleznotā altārglezna “Golgāta”, 18. gadsimta gleznojumi virotņu altārī un 18. gadsimta 2. puses ērģeļu prospekts.

5. Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca - uzcelta 1871. gadā. Tās interjers ir krāšņs un neparasts. Baznīcā apskatāmas vairākas 18. -19. gadsimta ikonas, īpaši ievērojama ir 1791. gada ikona “Dievmāte” ar rizu.

6. Harmonijas iela – te atrodama gan Kurzemes 18. – 19. gadsimtam raksturīgā pilsētas apbūve, gan Šveices vasarnīcu stila būvniecības paraugi (Harmonijas iela 12). Pastaigājoties pa šo ielu, noteikti jāievēro durvis, kuru greznumu radījuši gan galdnieki, gan kalēji.

[pic][tuk3.jpg]7. Mākslas muzejs. Vecpilsētā, vecajā bankas mājā, izvietojies Mākslas muzejs. Pirmais muzejs ārpus Rīgas, kurā savākta viena no vērtīgākajām 19.gs.beigu – 20.gs. sākuma mākslas kolekcijām. Manīgajā ekspozīcijā blakus muzeja krājumā esošajām gleznām skatāmi arī mūsdienu mākslas darbi. Muzeja biblioteka, lasītava, konsultācijas mākslas un vēstures jautājumos. Pedagoģiskā programma “Kopēsim māksliniekus”. Šobrīd apskatāma Alberta Pauliņa jubilejas izstāde "Ekspresija".

8. Zirgu iela – vēl viena šaura un bruģēta ieliņa. Nosaukums esot radies no tā, ka senos laikos pa to uz pilsētas pļavām ganībās dzītas govis un zirgi, bet bruģis parādījies pēc 1860. gada.

9. Elizabetes un Uguns iela – apskatāma 19. gadsimta apbūve. Arī šīs ieliņas ir šauras. Šis rajons 19. gadsimtā vairākkārt izdedzis, un valdība likusi mājas celt attālāk vienu no otras, taču zemes gabali nav bijuši pārāk lieli, tādēļ mājas joprojām ir celtas cieši viena pie otras.

10. Pils iela – tiek uzskatīta par arhitektoniski greznāko ielu pilsētā. Te pirmoreiz parādījās trīsstāvu nami ar grezniem dekoriem. Tās apbūve veidojusies 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Tā kā Pils ielā atradās dažādas pilsētas un apriņķa iestādes, tad, iespējams, tāpēc 2. Pasaules kara laikā tā saukusies par Ā. Hitlera ielu, bet padomju laikos dēvēta par Komjaunatnes ielu.

11. Kultūras nams – bijušais Viesīgās biedrības nams. Uzcelts 1902. gadā, atklājot biedrības 20 gadu jubilejā. Tolaik tas bija gan viens no greznākajiem un modernākajiem namiem pilsētā.

12. Tukuma 1. pamatskola dibināta jau 1806. gadā kā apriņķa skola un ir vecākā mācību iestāde pilsētā. Pašreizējā skolas ēka uzbūvēta 1868. gadā. Tajā mācījušies vairāki izcili Latvijas politiskie un sabiedriskie darbinieki, piemēram, pirmais LR ārlietu ministrs Z. A. Meierovics, iekšlietu ministrs V. Gulbis, valodnieks K. Mīlenbahs, rakstnieks E. Birznieks-Upītis, dzejnieks I. Ziedonis u.c. 1935. gadā skolai bijis piešķirts Z. A. Meierovica vārds, bet kopš 1961. gada - E. Birznieka - Upīša vārds.

13. Galerija “Durvis”. Katru mēnesi jaunas mākslinieku mākslas izstādes, lietišķās mākslas priekšmeti, gleznas un suvenīri piemiņai no Tukuma. Ejot garām, vērts iegriezties! Senatnīgo elpu galerijai piedod iekārtošanās laikā atklātās 18.gadsimta rokoko stila durvis.

14. Audēju darbnīca. No prievītes līdz tautastērpam – studijas “Durbe” darinājumi. Vēlies apgūt šī amata noslēpumus – apmācība indiviuāli un skolu grupām. Interesanta pieturas vieta tūristiem, lai aizraujošā veidā iepazītu Tukuma novada tautas tērpu.

15. Tukuma pilskalns atrodas patālu no tagadējā pilsētas centra. Tas tiek datēts ar 12. gadsimtu, un to apdzīvojuši lībieši un kurši. Par to, ka pilskalnā dzīvojuši cilvēki, liecina atrastais mītņu slānis ar oglēm un degušu mālu.

[pic][tuk4.jpg]16. Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem uzstādīts 1975. gadā. Tā autore ir tēlniece A. Dumpe. Piemineklis veidots kā ozols, kura vidū atrodas māte, bet abās malās – pretējās pusēs karojošie dēli.

17. Meža kapos apskatāms piemineklis kritušajiem karavīriem – jauns karavīrs ar šauteni rokās, dodot uzticības zvērestu savai tautai. Pieminekļa autors ir Kārlis Zemdega. Tas atklāts 1940. gada 19. maijā, un svinīgajā brīdī piedalījās arī Valsts prezidents K. Ulmanis. Šis piemineklis tiek uzskatīts par vienu no labākajiem K. Zemdegas darbiem.

18. Pilsētas parks iekārtots 1869. gadā pēc Kurzemes gubernatora ieteikuma. Sākotnēji tajā bijuši tikai pastaigu celiņi, taču jau 19. gadsimta beigās te atradās mūzikas estrāde, deju laukums, bet 20. gadsimta pirmajā pusē pacēlās neliels, kokgriezumiem rotāts restorāns.

19. Karātavu kalns Kurzemes hercogistes laikā bijusi soda vieta, kur dedzinātas raganas un burvji. Te it kā esot atradušās arī karātavas. Savukārt, kad pārstāja mirušos apbedīt zem baznīcas un vēlāk ap baznīcu ierīkotajā kapsētā, Karātavu kalnā ierīkoti kapi, kādēļ šodien šo vietu sauc arī par Kapu kalnu.

20. Piemineklis “Māte Dzimtene” uzstādīts 1985. gadā. Tā autore ir tēlniece L. Līce.

21. Dzelzceļa stacija Tukums I uzcelta 1877. gadā, kad atklāta dzelzceļa satiksme ar Rīgu. Ik dienas no Rīgas uz Tukumu un atpakaļ gāja divi vilcieni, kas pieturēja deviņās stacijās, visu ceļu nobraucot divās stundās un 45 minūtēs.

22. Stacija Tukums II galvenokārt ir bijusi preču stacija, uzbūvēta pēc dzelzceļa Tukums – Ventspils līnijas izbūves. Ap to izvietotas dažādas noliktavas un uzņēmumi.

23. Upuru piemiņas vieta 1941. un 1949. gada deportācijās izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem. Tā izveidota 1989. gadā, un uz zemē iedzītajām dzelzceļa sliedēm nosauktas visas tās vietas, uz kurām izsūtīti tukumnieki.

[pic][tuk5.jpg]24. Durbes pils. Stalta, pakalnā virs pilsētas, paceļas Durbes pils – viena no unikālākajām klasicisma pilīm Kurzemē, kas pārbūvēta 1820. gadā pēc arhietekta J.Berlica projekta. Patīkamai pastaigai vasaras tveicē un rudens lapu krāšņumā pie pils veidotais ainavu parks ar arhitektūras pieminekļiem – rotondu un akmens tiltu pār gravu. Topošajā kultūrvides muzejā iespēja iepazīties ar priekšmetiem ekspozīcijā “Latvietis un viņa kungs”, kultūrvēstures izstādēm. Īpašā programma jaunlaulātajiem ar “kunga” iepazīšanu un pankūku ēšanu. Ekskursija pa pili un parku, telpas semināriem, konferencēm. Šobrīd apskatāma izstāde "Caurvējš Durbē".

2004-07-23 Tukums