KurzemeReģionam ir Latvijā garākā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla. Dziļākais iekšzemes novads ir tikai 100 km no jūras krasta. Viena no raksturīgākajām reģiona īpašībām ir tā augstā maritimitātes pakāpe. Kopš seniem laikiem reģions ir slavens ar savām jūrā braukšanas un zvejniecības tradīcijām, senām starptautiskās tirdzniecības tradīcijām. Arī mūsdienās jūras tuvumam ir liela nozīme reģiona attīstībā, tādejādi arī sekmējot ekonomisko sadarbību ar citu valstu partneriem. [pic][kur2.jpg]Kurzemes rietumu daļā plešas Piejūras zemiene, tajā pārsvarā ir mazauglīgas, smilšainas zemes, meži un purvi. Ziemeļkurzemes, Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstienē un Kurzemes zemienē zeme vairāk piemērota lauksaimniecībai. Kurzemē ir salīdzinoši daudz upju - ievērojamākās no tām ir Venta un Abava. Minami arī lielākie ezeri - Usmas, Engures un Liepājas ezers. Kurzemnieki runā lībiskajā un daļēji vidus dialektā (uz kura balstās literārā latviešu valoda). Reģiona vēsture Ziņas par apdzīvojumu Kurzemē sniedzas jau no XI gds.p.m.ē., kad esošo reģiona teritoriju apdzīvoja āriešu ciltis. Talsu rajonā atrastas pirmatnējo mednieku un zvejnieku apmetnes (3.–2.gt. p.m.ē.). I gds.p.m.ē. Kurzemi apdzīvoja galvenokārt kurši un daļēji lībieši (ziemeļu daļā). Lībieši joprojām apdzīvo Kurzemes Ziemeļrietumu daļu, galvenokārt Mazirbē. [pic][kur3.jpg]1048.gadā dāņu ieceļotāji uzbūvēja Kurzemē pirmo baznīcu, bet 1158.gadā šeit apmetās vācu tirgotāji. Līdz XIII gds. pastāvēja lieli valstiskie veidojumi – vistālāk uz ziemeļiem atradusies Vrindava (vēlākā Vanēmija), ap Ventas lejteci atradās Vērtava (Vendava), Ventas vidusteces kreisajā krastā – Bandava. Apmēram tagadējā Liepājas rajona rietumu daļu aizņēma Piemare (Piejūra), bet uz dienvidiem no tās bija Duvzare. Tagadējās Lietuvas teritorijā atradās valstiņas Meguva, Ceklis, Pilsāts u.c. XIII gds. beigās Kursu iekaroja vācu feodāļi un uzcēla mūra pilis Kuldīgā, Aizputē, Grobiņā, Alsungā, Ventspilī, Dundagā, Kandavā un Embūtē. 1234.gadā tika dibināta Kurzemes bīskapija. Pamatiedzīvotāji bija spiesti maksāt nodevas un pieņemt kristīgo ticību. 1267.gadā beidzās kuršu pretošanās un Kurzeme tika iekļauta Livonijas valstu konfederācijā. [pic][kur4.jpg]Pēc Livonijas sabrukšanas Livonijas kara laikā 1561.gadā Kurzeme iekļāvās Kurzemes un Zemgales hercogistē. Tā ietvēra bijušās Livonijas ordeņa zemes Zemgalē un lielāko daļu Kurzemes (izņemot Kurzemes bīskapiju un līdz 1609.gadam arī Grobiņas un Liepājas novadu). Iedzīvotāju vairākums tajā bija latviešu zemnieki, bet vara piederēja vācu feodāļiem un birģeriem (pilntiesīgiem pilsētu iedzīvotājiem). Dzimtļaužu ekspluatācija robežojās ar verdzību. Pilsētas hercogistē bija nelielas, lielākās no tām – Jelgava, Kuldīga, Ventspils, vēlāk Liepāja. Hercoga rezidence atradās Jelgavas pilī. Administratīvi hercogiste bija iedalīta 4 virspilskunga tiesās – Jelgavas, Sēlpils, Tukuma un Kuldīgas tiesā, tās savukārt 8 pilskungu iecirkņos un draudzēs. Valdošā ticība bija luterānisms. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642–1682) Kurzeme piedzīvoja nebijušu uzplaukumu, ekonomisku nozīmi ieguva arī manufaktūras. Ventspilī, Liepājā un Kuldīgā darbojās kuģu būvētavas. Hercogiste ieguva kolonijas – Andreja salu un Tobago salu, no kurām ieplūda daudz svešzemju preču. Hercogistes ekonomiku iedragāja Zviedru–poļu karš (1655–660), pēc tā valstiņa vairs nespēja sasniegt iepriekšējo spožumu, bet pēc Jēkaba nāves rūpniecība un tirdzniecība panīka pavisam. 17.gs. hercogiste tika ierauta arī Krievijas–Polijas–Zviedrijas karā, bet 18.gs. – Ziemeļu karā (1700–1721), kura laikā stipri izpostīta. Pēc šī kara hercogiste nonāca Krievijas un Prūsijas ietekmē. 1795.gadā hercogisti pievienoja Krievijai un tā kļuva par Kurzemes guberņu. Kopš 1919.gada Kurzeme ietilpst Latvijas teritorijā, kas 1940.–1991.g. bija PSRS sastāvdaļa. Kurzemes teritorija cieta būtiskus postījumus abos pasaules karos. Otrajā pasaules karā ilgstoša kara darbība notika tās dienvidu daļā. 1944.–1945.g. vācu karaspēka grupa tika bloķēta tā sauktajā “Kurzemes cietoksnī” (“Kurzemes katlā”). Iedzīvotāji Kurzemē atrodas valsts trešā lielākā pilsēta Liepāja un sestā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita - Ventspils, kā arī pieci administratīvie rajoni: Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus un Liepājas. Atbilstoši 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem Kurzemes reģionā 2000. gadā dzīvoja 321,7 tūkst., 13,5 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Laika posmā no 1996. gada līdz 2000. gada sākumam iedzīvotāju skaits reģionā samazinājies par 13 tūkstošiem. [pic][kur5.jpg]Iedzīvotāju skaitu samazināšanos noteica negatīvs dabiskais pieaugums, jo laika posmā no 1998. gada līdz 2000. gadam dzimušo skaits sastādīja 9 tūkst., mirušo skaits 13,8 tūkst. un iedzīvotāju migrācija uz citiem reģioniem 2, 4 tūkst. Laika posmā no 1998. gada, Kurzemes reģionā vērojams dzimušo skaita pieaugums. 1998. gadā piedzima 2871 bērns, savukārt 2000. gadā 3150 bērni, jeb 15,5 % no visiem Latvijā dzimušajiem bērniem, kas ir relatīvi labs rādītājs, ja ņem vērā to, ka Kurzemes reģionā dzīvo 13,5 % Latvijas iedzīvotāju. Zīdaiņu mirstības ziņā Kurzemei ir otrs zemākais rādītājs Latvijā uzreiz pēc Vidzemes reģiona, kas 2000. gadā sastādīja 9,5 uz 1000 dzīvi dzimušajiem. Atbilstoši 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem, Kurzemes reģionā iedzīvotāji vecumā no 0-14. gadiem sastādīja 19,9 % (Latvijā vidēji 18 %), 15-64 gadiem - 58 % (Latvijā vidēji 59 %), 65 gadi un vairāk 22 % (Latvijā vidēji 23 %). Iedzīvotāju, kuru vecums pārsniedz 65 gadus ir par diviem procentpunktiem lielāks kā to iedzīvotāju skaits kuri ir vecumā no 0-14 gadiem, kas liecina par iedzīvotāju novecošanos un uzskatāmi parāda darba spēka atražošanas iespējas gadījumā, ja neuzlabosies dabīgā pieauguma rādītāji. Šāds iedzīvotāju vecumsastāvs liecina par nepieciešamību veikt pasākumus, lai samazinātu otra faktora - migrācijas uz citiem reģioniem, ietekmi uz darba spēka pieejamību, jo jau šobrīd Kurzemes reģionā dzīvo tikai 13,5 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem un 13 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem darbspējas vecumā. Darba spēka pieejamību ietekmē arī samērā mazais iedzīvotāju blīvums. Informācija tūristiem Kurzemīte Dievzemīte! Šie vārdi mūsu atmiņā vienmēr ir saistījušies ar Baltijas jūras šalkoņu un kāpām, bagātām pilsētām, tumšiem mežiem, ar Ventspils pili, Kuldīgas rumbu, Liepājas dzintaru, Slīteres siliem, Zvārdes purviem kā arī Raiņa un Aspazijas nodēvēto Kurzemes Šveici. Tepat Ventspilī Latvijas tūrists jūtas kā ārzemēs, kā rītdienā, jo te atrodas modernākais muzejs valstī, modernākais kempings valstī, stadions ar apsildāmu zālāja segumu utt. Ventspils piedāvā gan atpūtu pie jūras, jahtu un kuģīšu izbraucienus, izklaides bērniem, sporta un kultūras pasākumus visa gada garumā. Ja vēlaties pavadīt brīvdienas jūras, vēju un mūzikas pilsētā, tad dodieties uz Liepāju, kur var redzēt visdažādākā vecuma ēkas un arhitektūras stilus. Liepāja ir raksturīga ar plašiem mūzikas un mākslas festivāliem, ar savu simfonisko orķestri un ērģelēm, karostas cietumu, auto rallijiem, augsta līmeņa četru zvaigžņu viesnīcu. Iespējams Jums patiks pastaigāties pa senās Kuldīgas romantiskajām ieliņām vai nebēdnīgi pavadīt laiku mazos un omulīgos krodziņos, izbaudot viduslaiku gaisotni un šarmu. Varbūt vēlēsieties veldzēties pie platākā Eiropas ūdenskrituma vai gremdēties Hercoga Jēkaba laiku atstātajās vēsturiskās liecības. Savukārt, ja vēlieties sajust dabas un vēstures harmoniju, brauciet uz deviņu pakalnu pilsētu,- Talsiem, kas spoguļojas divu ezeru ūdeņos ar sendienās iekoptiem parkiem un nomales dārziem. Talsu apkārtne piedāvā paugurainēs paslēpušos ezeriņus, simtgadīgas ozolu birzis Abavas līkumos, visa veida aktīvo atpūtu. [pic][kur6.jpg]Varbūt Jūs dosieties uz ļoti ainavisko un kalnaino Saldus apkārtni, uz Cieceres upes teiksmainiem krastiem, Induļa un Ārijas romantiskajām mīlestības vietām vai Sātiņu dabas lieguma spārnoto putnu paradīzi. Saldus ir īsta iepirkšanās pilsēta, ar baznīcām, muižām, krodziņiem, kas ir īpaši skaista naktīs. Bet ja Jūs neapmierina nekas no iepriekš minētā, tad dodieties uz Tukumu pēc smukuma, kas ir neliela, dārzu ieskauta, mazpilsēta Kurzemes pievārtē, kuras vecpilsētā dominē 19.gadsimta koka arhitektūra. Tukuma pievārtē variet izbaudīt gan viduslaiku banketu Jaunpils pilī, gan romantiskas akaču takas Ķemeru dabas parkā. Atpūta Kurzemē jebkurai gaumei būs neaizmirstams piedzīvojums kājām, zirga mugurā, ar auto, ar divriteni vai jahtu. Varbūt tas būs romantisks brauciens ar laivu gar gleznainiem Abavas, Ventas, Bārtas vai Irbes upes krastiem, kur tiekas neskartas dabas skaistums un cilvēku viesmīlība. Izmēģiniet to paši! 2004-07-23 Kurzeme |