Latvijas trasēs cilvēku aizvien vairākKur sniegs un ziemas elpa, tur kalnu slēpošanas prieki visai ģimenei. Lai gan aizvien pieejamāki kļuvuši ārzemju kūrorti lielajos kalnos, par cilvēku iztrūkumu nebūt nevar sūdzēties arī pašmāju slēpošanas trašu uzturētāji. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijas pauguros tiek steigts uzsākt sezonu pēc iespējas ātrāk, pūšot mākslīgo sniegu. Šajā nedēļas nogalē piecām jau atvērtajām trasēm pievienosies vēl vismaz desmit. Arī Ventspilī Lai arī neslēpotājiem šķiet, ka par sniega daudzumu nevar sūdzēties, patiesība ir tāda, ka līdz jaunajam gadam visticamāk tiks atvērtas tikai tās Latvijas trases, kurās ir mākslīgā sniega pūtēji. To sarunā ar Neatkarīgo apstiprināja arī interneta portāla www.slalom.lv veidotājs Māris Kalējs, kurš arī pats laiku pa laikam mīl aizrauties ar slēpošanu. Pagājušonedēļ vismaz daļa no trasēm tika atvērta Zviedru cepurē pie Sabiles, Žagarkalnā pie Cēsīm, Milzkalnā pie Tukuma un Baiļos pie Valmieras. Tāpat sāka darboties arī Reiņa trase pie Siguldas. Visām piecām jau aktīvajām pašmāju kalnu slēpošanas vietām ir arī savas interneta lapas, kurās iespējams ielūkoties vebkameru rādītajā, kas trasēs notiek šobrīd. Tieši šajā nedēļas nogalē sezonu iecerēts atklāt arī Briežkalnā Ērgļos, kur ir viens no garākajiem nobraucieniem Latvijā, Kaķīškalnā Siguldā, kur sāks darboties arī pilsētas trase, Kamparkalnā un Maķīškalnā Talsos, Jēkaba gravā Tukumā, Riekstukalnā un Mežkalnos Baldonē, Rāmkalnos Inčukalnā un Lido kalnā blakus pašmāju milzim Gaiziņam. Latvijā ir zināmas 32 trases, kurās ir vismaz trose, kas kalpo kā pacēlājs. Tiesa, ne visas šīs trases darbosies arī šosezon, taču iepriekšējos gados tajās rosība ir manīta. Šogad šīm 32 pievienosies vēl trīs trases. Viena no tām būs Ventspilī, kur Olimpiskais centrs piestrādājis arī pie kalnu slēpotāju pievilināšanas. Rosību tur manīja jau pagājušogad, taču tagad uz kāpas izveidots ar pacēlāju aprīkots kalns, kurā darbojas arī sniega pūtējs. Kalns veidots no aptuveni 200 000 kubikmetru grunts, smilts, būvgružiem un māla, kas parasti tiek nogādāti izgāztuvē. Nākamajos četros gados plānots to paaugstināt vēl par pieciem metriem, kopumā pievienojot 300 000 kubikmetru grunts. Pašlaik kalna augstums ir 32 metri virs jūras līmeņa, tā slīpums ir 18 procenti, bet nobrauciena garums – 150 metru, tas vairāk domāts sporta entuziastiem, mazāk – profesionāļiem. Vēl jaunas trases izveidotas Vīna kalnā pie Pļaviņām, kā arī starp Līgatni un jau aktīvo Kārļu trasi. Inflācija ir blēņas Vidēji Latvijā trasēs par pirmo slēpošanas stundu jāmaksā trīs lati, par nākamo – jau vairs tikai viens lats. Darbojas arī ģeogrāfiskā situācija, jo tuvāk Rīgai cena ir trīsarpus latu par pirmo stundu. Slēpotmīlētāji gan var ar cerībām raudzīties Lido kalna virzienā, kur ir demokrātiskākas cenas. Pērn trīs lati bija jāmaksā par visu tur pavadīto dienu; apmeklētāji tātad varēja ieturēt arī nesteidzīgu maltīti. Turklāt arī Lido kalns šogad kļuvis krietni augstāks, un var teikt, ka slēpošanas nolūkos tiek mākslīgi pārveidota Latvijas ģeogrāfija. Kalns paaudzies par aptuveni 15 metriem un uz tā ierīkots jauns pacēlājs. Lai to izmantotu, visticamāk gan nāksies maksāt vismaz latus piecus par dienu. "Cenas patiesībā ir uzpūstas," apgalvo M. Kalējs. "Gluži vienkārši – gribētāju ir vairāk, nekā vietas trasēs, tāpēc runas par inflāciju un tamlīdzīgām lietām ir blēņas." Ir skaidrs, ka īpaši vairāk trašu Latvijā nebūs, bet slēpošana kļūst jau par masveida izklaidi. Pirms pieciem gadiem tā vēl bija daudz ekskluzīvāka, un reāli darbojās tikai daži kalni. Pašmāju kūrorti Kas attiecas uz slēpotāju iecienīto lielāko Latvijas pauguru Gaiziņkalnu, tad tur uzturētāji neaizraujas ar mākslīgā sniega pūšanu un gaida īstās ziemas sākšanos. Iecienītākā trase kalnā ir Dāmu paradīze, kur ir garš nobrauciens un darbojas arī labs pacēlājs, bet slēpotāji nesmādē arī Golgātu. Ģimenes atpūtai zinātāji vislabāk ieteic Žagarkalnu jeb bijušos Cīrulīšus, kas patiesībā sastāv no četriem kalniem, taču arī zina teikt, ka tur neizsprukt no mūžīgām rindām. Ekstrēmāk noskaņotiem ziemas prieku baudītājiem šogad liels vilinājums būs Reiņa trase Siguldā, kur top pirmā sniega rampa Latvijā. Trases apsaimniekotāji plāno izveidot 100 metrus garu rampu jeb tā saucamo halfpipe, kuras malu augstums būs pieci metri. Rampas kopšanai jau ir iegādāta speciāla sniega frēze, tiek domāts arī par atsevišķu pacēlāju rampas izmantotājiem. Visos iecienītākajos kalnos iespējams izīrēt arī inventāru, taču tas draud ar stāvēšanu rindā, tāpēc labāk būtu trasē doties jau ar savu aprīkojumu; jau lietotu iegādāties nav nemaz tik dārgi. Jau minētajā lapā www.slalom.lv vien katru dienu parādās apmēram 20 jauni sludinājumi. Bez dažādu vecumu un meistarības slēpotājiem domātu trašu uzturēšanas, pacēlāju ierīkošanas un inventāra īres kalnu uzturētāji arvien vairāk cenšas izveidot arī ērtu ēstuvju un naktsmītņu kompleksu, it īpaši, ja trašu tuvumā nav pilsētas viesnīcas, bet tas nozīmē, ka šai ģimenes nodarbei Latvijā ir nākotne. Pilns serviss atrodams gan Baiļos un Milzkalnā, gan Zviedru cepurē un Žagarkalnā, kā arī vēl citos pašmāju slēpošanas kūrortos – nebaidīsimies šā vārda. Iecienītākās trases Latvijā Žagarkalns pie Cēsīm – darbojas, nobrauciena garums 170–220 metri, sešas trases, deviņi pacēlāji, pirmā stunda maksā 3,5 latus, kafejnīca, naktsmītnes, interneta lapa www.zagarkalns.lv Milzkalns pie Tukuma – darbojas, nobrauciena garums 160–320 metri, astoņas trases, septiņi pacēlāji, pirmā stunda maksā 3 latus, kafejnīca, naktsmītnes, interneta lapa www.milzkalns.lv Zviedru cepure pie Sabiles – darbojas, nobrauciena garums 220–300 metri, četras trases, četri pacēlāji, pirmā stunda maksā 2,5 latus, kafejnīca, naktsmītnes, interneta lapa www.zviedrucepure.lv Lido kalns netālu no Ērgļiem – vēl nedarbojas, nobrauciena garums 200–400 metri, trīs pacēlāji, visa diena maksā 3 latus, kafejnīca, naktsmītnes, interneta lapa www.lido.lv Gaiziņkalna Dāmu paradīze netālu no Ērgļiem – vēl nedarbojas, nobrauciena garums 360 metri, viena trase, divi pacēlāji, pirmā stunda maksā 2 latus, kafejnīca, naktsmītnes, interneta lapa www.gaizinkalns.lv Briežkalns pie Ērgļiem – darbojas, nobrauciena garums 260–350 metri, četras trases, trīs pacēlāji, pirmā stunda maksā 3 latus, kafejnīca, interneta lapa www.briezkalns.lv Baiļi pie Valmieras – darbojas, nobrauciena garums 60–180 metri, sešas trases, deviņi pacēlāji, pirmā stunda maksā 3,5 latus, kafejnīca, naktsmītnes, interneta lapa www.baili.lv Reiņa trase pie Siguldas – darbojas, nobrauciena garums 150–300 metri, sešas trases un rampa, seši pacēlāji, pirmā stunda maksā 3,5 latus, kafejnīca, interneta lapa www.reinatrase.lv 2005-12-09 NRA Romualds Šahs |