Aizpute

Vispārīgās ziņas

Attālums līdz Rīgai - 180 km

Pilsētas tiesības - kopš 1378. gada

Platība - 6,9 km2

Iedzīvotāju skaits - 5800

Aizputes vēsture gadsimtu gaitā

Pilsētas statuss Aizputei ir kopš 1378. gada 17. marta, kad Kurzemes bīskaps Otto tai piešķir tā saucamās Rīgas pilsētas tiesības, bet kā apdzīvota vieta tā pazīstama jau daudz agrāk.

No 9. - 12. gs. pastāvējis Aizputes pilsnovads ar Aizputes pilskalnu,uz kura pacēlusies kuršu koka pils Beida ar priekšpili. Tagad tur atrodas Ev.- luterāniskā baznīca. Ir arī citas baznīcas.

13. gs. reizē ar visu Kurzemi arī Aizpute nonāca vācu iekarotāju pārziņā. Jau 1248. vai 1249. gadā ordeņmestrs Dītrihs fon Greningens iepretī kuršu pilij Tebras kreisajā krastā licis celt savu akmenspili.

1253. gadā Kurzemes bīskaps Indriķis un vācu ordenis savā starpā sadalīja Kurzemi, un bīskaps savā pārvaldīšanā ieguva vienu trešdaļu no tās ar Aizputi kā centru. Šai gadā arī Aizputes vārds pirmoreiz atrodams rakstu avotos.

Laikā no 14. gs. sākuma līdz 15. gs. beigām Aizpute bija Latvijas ievērojamāko pilsētu starpā. Uzplaukums 16. gs. 2. pusē - 17. gs. 1.pusē saistīts ar tirdzniecības ostas izveidošanu Sakas upes grīvā, no kurienes preces līdz Aizputei atgādātas ar liellaivām pa Tebru.

17. gs. vidū tirdzniecību stipri traucēja poļu - zviedru karš (1655 - 1660). Bet, kad 1660. gadā sakarā ar Olivas miera līgumu zviedri Sakas ostu slēdza, Aizputes saimnieciskās dzīves pamati tika stipti iedragāti. Iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz uz pusi.

Aizputē kā Piltenes apgabala galvaspilsētā atradās augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa. Kad gadsimta beigās - 1795. gadā Krievija sev pievienoja Piltenes apgabalu kopā ar Kurzemi.

20. gs. sākumā Latvijai pāri gāja Piektais gads un no pilsētas netālajā Rokasbirzē 1905. gada 16. decembrī risinājās tā saucamaisAizputes karš.

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Aizputē bija daudz privāto veikalu (103, latviešu, ebreju un vācu pamatskolas, ģimnāzija, kinoteātris, bibliotēka, dažādas biedrības. Strādāja alus darītava, pienotava, lopkautuve, dzirnavas, aptiekas kartonāžas fabrika u. c. Darbu deva arī kūdras purvs. Dzelzceļa satiksme Aizputi savienoja ar Liepāju (1899).

Padomju laikā Aizpute zaudēja savu agrāko administratīvo nozīmi, no apriņķa pilsētas (1819 - 1949) uz neilgu brīdi ( 1950 - 1962) pārtapdama par rajona centru, bet tad par ierindas pilsētu Liepājas rajonā.

Citu Latvijas pilsētu vidū Aizpute izceļas ne tikai ar savu vēsturi un daudzajiem arhitektūras pieminekļiem, bet arī ar Latvisko vidi, kas pēdējos gados kļūst arvien sakoptāka.

Aizputes nosaukuma rašanās

Vārda "Aizpute" (senatnē rakstīts Asimputte, Āspute, Acciputten, Asenputt) rašanos apvij gan teikas, gan arī zinātniski skaidrojumi. Nostāsti dażādos variantos Aizputes vārda izcelsmi saista ar vārdiem "putenis", "aizputināt".

Tā reiz kāds karaspēks gribējis šo vietu ieņemt, bet, kad sācis uzbrukumu, karavīriem tik stipri sniegputenis dzīts acīs, ka vietējie viegli svešo karaspēku aiztrenkuši.

Miermīlīgāka ir versija par muižnieku, kam, braucot pa ceļu vietā, kur tagad atrodas Aizpute, uznācis tāds putenis, ka ne soli tālāk, un viņš pārbijies saucis:- Āzis putenī! Āzis putenī!

Rakstnieks Harijs Gāliņš (1931 - 1983) paudis uzskatu, ka pilsētas vārds ir skaidrojams kā "zaķa ķepa" ( no vācu vārda "Hasenpoth", kur "Hase"- ir zaķis , bet " Pfote"- ķepa).

Zinātniskāka ir versija , ka pilsētas vārda pamatā likts sens kuršu vārds "pūte", kas nozīmē -kāpa. Un Aizpute tad būtu - vieta aiz kāpas resp. aiz Rietumkursas augstienes. Tas arī šķiet visticamākais skaidrojums.

Apskates objekti

Dzirnavu dīķa apkārtne - Liepājas ielā

Livonijas ordeņa pils - Liepājas ielā 9. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Akmens tilts pāri Tebrai - Liepājas ielā. Celts 1907. gadā.

Pilsmuižas kungu māja - Skolas ielā 1. Celta 18. - 19. gs. mijā , vairākkārt pārbūvēta.

Muižas ansamblī vēl ietilpst vecās ūdensdzirnavas ( Liapājas ielā 10), alus brūzis (Liepājas ielā 12), kādreizējā muižas smēde, kalpotāju dzīvojamās mājas u.c.

Centrālais laukums - Atmodas ielā, pilsētas centrā.

Viena no vecākajām skolas ēkām - Atmodas ielā 22.Celta 18.gs. kā vienstāva ēka.

Senākā divstāvu dzīvojamā ēka pilsētā - Atmodas ielā 7. Celta 17. vai pat 16. gs. kā Doma krogs.

Vecpilsētas ansamblis - trīsstūrī starp Jāņa, Katoļu un Atmodas ielu.
Pirmais rātslaukums (arī tirgus laukums) - Atmodas un Tebras ielas krustojumā.

Novadpētniecības muzejs - Kuldīgas ielā 10.

Misiņkalna kapi - Brīvības ielā.

Misiņkalns.

"Malkas pilis" - Ošu gatvē 31. Eduards Dambergs no pagalēm veidojis vairākstāvīgas celtnes.

Baznīcas:

Sv. Jāņa luterāņu baznīca - Liepājas ielā 3. Baznīca celta 1252. - 1254. gadā uz kādreizējā Beides kalna, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Katoļu baznīca - Kuldīgas ielā 3.
Baptistu baznīca - Kuldīgas ielā 17.
Adventistu draudzes māja - Kalvenes ielā 38a.
Vasarsvētku draudze - Kalvenes ielā 12.