Travellatvia - Latvija un tūrisms Latvijā, ceļojumi, atpūta, naktsmītnes

Uzzini vairāk !

Latvija

GALVASPILSĒTA

Rīga

IEDZĪVOTĀJI

2321300

ĢEOGRĀFIJA

Robežas garums – 1862 km, tai skaitā sauszemes robežas garums ziemeļos ar Igauniju – 343 km, austrumos ar Krieviju – 282 km, dienvidaustrumos ar Baltkrieviju – 167 km, dienvidos ar Lietuvu – 576 km, krasta līnijas garums – 494 km.

Latvijas vidējais augstums – 87 m virs jūras līmeņa. Līdz 100 m augstumam virs jūras līmeņa atrodas 57%, no 100 līdz 200 m - 40,5% un augstāk par 200 - 2,5% valsts teritorijas. Latvijas augstākais punkts ir Gaiziņkalns - 311,6 m v.j.l.
Garākā upe valsts teritorijā ir Gauja – 452 km. Daugavas kopējais garums ir 1005 km, bet valsts teritorijā - 352 km. Latvijā kopumā ir apmēram 750 upes, kas garākas par 10 km. Lielākais ezers pēc platības ir Lubāns – 80 km2. Dziļākais ezers ir Drīdzis - 65,1 m. Latvijā kopumā ir apmēram 3000 ezeru, kas lielāki par 1ha.

Nacionālie parki - Gaujas nacionālais parks, Ķemeru nacionālais parks. Rezervāti - Moricsalas, Slīteres, Grīņu, Krustkalnu un Teiču rezervāti.

PLATĪBA (kv. km)

64589

TAUTA

Latvieši šo zemi apdzīvo jau divus gadu tūkstošus. Latviešu tauta izveidojusies, saplūstot seno baltu ciltīm latgaļiem, zemgaļiem, sēļiem un kuršiem ar Baltijas somu tautām igauņiem un lībiešiem. Gadsimtiem ilgi latvieši neatlaidīgi turējušies pie savas zemes - izturējuši 700 gadu ilgu vācu muižniecības jūgu, 62 karus, 200 gadu ilgu krievu caru valdību un 50 gadu krievu komunistu okupāciju. Tas bijis iespējams pateicoties latviskā gara stiprumam, izturībai un neatlaidīgam darbam. Darba tikums, ģimene un dzimtenes mīlestība ir galvenās vērtības, kas cildinātas latvju dainās.

Latviešu etnosa veidošanā liela nozīme bijusi arī citām tautām, kuru klātbūtne ietekmējusi gan sabiedrisko dzīvi, gan ekonomiku, valodu un kultūru. Sākot ar 12. gs. Latvijā ieceļojuši vācieši. 18. gs. 2. pusē lielā skaitā Latvijā ieceļoja poļi, ebreji un krievu vecticībnieki. 19. un 20. gs. mijā, sākoties industrializācijai, Rīgā ieradās daudz krievu, poļu un lietuviešu strādnieku. Šie fakti liecina, ka Latvijā vienmēr dzīvojuši dažādu tautību pārstāvji, ka Latvija ir multinacionāla zeme. Tomēr jāatzīmē, ka latviešu skaits savā zemē ir audzis lēnāk nekā citām tautām Eiropā.

Lielas pārmaiņas iedzīvotāju sastāvā ienesa abi pasaules kari un sekojošā PSRS okupācija. Latvija zaudēja gan vācu, gan ebreju minoritāti. Padomju terora rezultātā 1940. - 1941. gadā tika iznīcināti vai izsūtīti 35 000 Latvijas iedzīvotāji. 60 000 tika iesaukti Sarkanajā armijā vai aizbēga līdz ar to uz Krieviju. Vācu laikā represēti un deportēti tika 90 000 Latvijas iedzīvotāju (galvenokārt ebreji un čigāni). Pēc PSRS okupācijas Latvija zaudēja vēl 70 000 (1944 1945) un 100 000 (1945-1953) iedzīvotāju, kas cieta represīvo orgānu terora aktos un deportācijās. Savukārt kopš 1959. gada līdz pat 1990. gadam padomju vara stimulēja 575 000 nelatviešu ierašanos Latvijā.

Šobrīd pasaulē dzīvo apm. 1 565 000 latviešu, no tiem Latvijā (pēc 1989. gada tautas skaitīšanas datiem) 1,39 miljoni, Krievijas Federācijā 47 000, Ukrainā 7000, Lietuvā 4000, Igaunijā, Baltkrievijā un Kazahijā katrā apm. 3000. Citur pasaulē (Rietumeiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Brazīlijā u.c.) apm. 110 000 latviešu.

21. gs. sākumā Latvijā dzīvo apm. 719 000 krievu, 100 000 baltkrievu, 66 000 ukraiņu, 62 000 poļu, 35 000 lietuviešu, 12 000 ebreju, 8000 čigānu, 4000 vāciešu, 3500 tatāru, 3000 igauņu un vēl 136 tautību pārstāvji.

Par spīti multikulturālajai ietekmei latvieši pratuši saglabāt savu nacionālo identitāti, kultūru un valodu.

VALŪTA

1 lats (Ls)=100 santīmi

VALODA

Latviešu, krievu

Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas. Tā veidojusies no seno baltu cilšu latgaļu, zemgaļu, sēļu un kuršu valodām, spēcīgi ietekmējusies no lībiešu valodas, kas pieder pie Baltijas somu valodām. Latviešu valodā ir 3 dialekti vidus, lībiskais un augšzemnieku, kas iedalās 512 izloksnēs. Izloksnes tiek apvienotas izlokšņu grupās kursiskās, latgaliskās, lībiskās, sēliskās, tāmnieku un zemgaliskās izloksnes. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidus dialekts, kurā vislabāk saglabājušās senākās latviešu valodas skaņas un 3 intonācijas stieptā, lauztā un krītošā.

Atsevišķi latviešu vārdi (pārsvarā personvārdi un vietvārdi) hronikās un citos senos dokumentos sastopami kopš 18. gs. Pirmā grāmata latviešu valodā, kas saglabājusies līdz mūsdienām, iespiesta 1585. gadā. Pirmie latviešu tekstu autori bija vācu mācītāji, kuru veidotā rakstu valoda ievērojami atšķīrās no tautas mutvārdu valodas. Tas konstatējams, aplūkojot latviešu folkloru, kur valoda ir dzīvāka un daudz bagātīgāka.

Latviešu literārās valodas pamatus 19. gs. lika jaunlatvieši (J. Alunāns, A. Kronvalds u.c.), kas izskauda nevajadzīgus aizguvumus, darināja jaunvārdus, ieviesa internacionālismus, tuvināja rakstu valodu tautas runātajai valodai. Tika pierādīts, ka latviešu valoda ir kultūras valoda, kurā mākslinieciskā formā var izteikt jebkuru domu ikvienā dzīves jomā, kā arī zinātnes atziņas un jēdzienus.

Lielu ieguldījumu latviešu rakstu valodas attīstībā devuši rakstnieki R. un M. Kaudzītes, Apsīšu Jēkabs, R. Blaumanis, E. Veidenbaums, Aspazija, Rainis, A. Upīts u.c. Nozīmīga loma latviešu valodas kopšanā ir valodnieku K. Mīlenbaha un J. Endzelīna mūža darbam. Tika izdota Latviešu gramatika (1907), Latviešu valodas vārdnīca (1-4, 1923-1932) u.c. grāmatas, Latvijas universitātes paspārnē izveidota Baltu filoloģijas nodaļa (1920).

Pirmās Latvijas republikas laikā (1920-1940) latviešu valoda bija saziņas līdzeklis visās dzīves nozarēs, taču pēc padomju okupācijas, palielinoties krieviski runājošo iebraucēju skaitam, latviešu valoda mērķtiecīgi tika izskausta. Krievu valoda šajā laikā negatīvi ietekmēja latviešu valodu, pārpludinot latviešu valodu ar barbarismiem un burtiskiem tulkojumiem, ietekme kļuva jūtama arī fonētikā un sintaksē. Tomēr paralēli latviešu valodā tika publicēti un izdoti nozīmīgi darbi, izveidots Valodas un literatūras institūts (tagad LU Latviešu valodas institūts). Kopš 1988. gada latviešu valoda ir atguvusi zaudētās pozīcijas un atjaunotajā Latvijas republikā pasludināta par valsts valodu.

RELIĢIJA

Katoļi 38%, luterāņi 30%, pareizticīgie 14%

KULTŪRA

Daudzveidīgais Latvijas kultūras mantojums ietver gan arheoloģiskas vēstures liecības un dažādu vēstures periodu celtnes - sakrālas, militāras u.c. vēstures pieminekļus, gan daudzu mākslinieku, mūziķu, rakstnieku un zinātnieku radīto.

Kultūras mantojuma lielākā un vistiešāk uztveramā daļa ar vislielāko potenci ir kultūras pieminekļi kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisku notikumu un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas, atsevišķas ēkas un būves, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti ar vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku vai citādu kultūras vērtību un kuru saglabāšana atbilst Latvijas Valsts, tautas un starptautiskām interesēm.

Eiropas kultūras mantojuma klāstā Latvija izceļas ar viensētas tipa lauku apbūvi, estētiski pievilcīgu lauku un jūras piekrastes kultūrvēsturisko ainavu, lielu koka apbūves īpatsvaru pilsētās un laukos, kā arī lielu nacionālā romantisma, jūgendstila un pirmskara modernās arhitektūras īpatsvaru. Turklāt, salīdzinājumā ar ekonomiski attīstītām Eiropas valstīm, oriģinālsubstances īpatsvars arhitektūras objektos Latvijā ir lielāks. Latvijas savdabība ir arī plašs un daudzveidīgs senas kultūras klātbūtnes pierādījumu spektrs. Latvijas lielākās pilsētas ir kultūras un tirdzniecības ceļu krustpunkts.

Latvijas kultūras mantojums sastāv no 3364 arhitektūras pieminekļiem, 2495 arheoloģijas pieminekļiem, 2414 mākslas pieminekļiem, 44 teritoriāliem un pilsētbūvnieciskiem pieminekļiem, kā arī 111 vēstures pieminekļiem. Tie veido Latvijas arhitektūras, arheoloģijas (tajā skaitā zemūdens), monumentālās, sakrālās un lietišķās mākslas, zinātnes un tehnikas mantojuma kopumu.
Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā Latvijā ir 1248 arhitektūras pieminekļi, 1481 arheoloģijas piemineklis, 2243 mākslas pieminekļi, 39 teritoriālie un pilsētbūvnieciskie pieminekļi un 109 vēstures pieminekļi. To skaitā - 474 pilskalni, 1233 senkapi, 76 viduslaiku pilis vai to drupas, 136 muižu apbūves, 134 luterāņu baznīcas, 48 katoļu baznīcas, 33 pareizticīgo baznīcas un 29 ievērojamu personu dzīves vietas. Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā ir iekļauts Rīgas vēsturiskais centrs un buferzona.

Liela daļa kultūras mantojuma pieminekļu ir saistoši tūrisma objekti, kas palīdz mums pašiem labāk iepazīt savu zemi un tās vēsturi, kā arī sniedz priekšstatu par Latviju ārzemju tūristiem. Ceram, ka izsmeļošāku informāciju par atsevišķiem objektiem atradīsiet mūsu portālā.

SVARĪGĀKIE TELEFONI

Palīdzības tālr. 112
Policijas tālr. - 02; 721-94-21
Medicīniskās palīdzības tālr. - 03

Īpašie piedāvājumi	Skatīt citus

Iesakam apmeklēt

Skatīt citus

Dienas foto

Ziņu izsūtīšana