Travellatvia - Latvija un tūrisms Latvijā, ceļojumi, atpūta, naktsmītnes

Uzzini vairāk !

Kas ir Eiropas savienība?

Eiropas Savienība ir 25 valstu (Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Somija, Vācija, Zviedrija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Malta, Kipra) apvienība, kuras mērķis ir ekonomiskās un sociālās labklājības, stabilitātes un drošības nodrošināšana tās dalībvalstu iedzīvotājiem, kā arī līdzdalība starptautiskās norisēs. Tās izveidošanā 1951. gadā piedalījās Francija, Vācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga.

Par galveno motīvu valstu sadarbības uzsākšanai kalpoja vēlme ātrākiem tempiem atjaunot Otrā pasaules kara laikā nopostīto ekonomiku un veidot tādas attiecības, kuras nākotnē nepieļautu jaunu karu izcelšanos Eiropā. Valstu atjaunotnes priekšnosacījums bija veiksmīga resursu izmantošana rūpniecības attīstībā. Tādēļ toreizējais Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans aicināja koncentrēt Eiropas ogļu un tērauda resursus, kas sekmētu tālāku valstu integrāciju. Šī ideja ieguva apzīmējumu Šūmana plāns, kurš tika īstenots dzīvē 1951. gadā dibinātājvalstīm parakstot Eiropas Ogļu un tērauda kopienas nodibināšanas līgumu.

Sadarbības ideja attīstījās strauji un tādēļ valstīm jau pēc dažiem gadiem radās nepieciešamība noformēt pieaugošo sadarbību arvien jaunās jomās. Tādēļ 1957. gadā tika parakstīts Romas līgums un radīta Eiropas Atomenerģijas kopiena (EURATOM) un Eiropas Ekonomiskā kopiena (EEK). Vēl pēc desmit gadiem - 1967. gadā apvienojoties kopienām tika izveidotas galvenās pārvaldes iestādes - Komisija, Padome, Parlaments un tiesa.

Nākamais svarīgais solis Eiropas integrācijā bija Vienotas Eiropas akta parakstīšana 1986. gadā, kurš iezīmēja jaunu pavērsienu sadarbības attīstīšanā. Eiropas Kopienas dalībvalstis apņēmās izveidot vienotu iekšējo tirgu, stiprināt sadarbību arī politiskajā jomā, piemērot iestāžu darbību pieaugošajai integrācijai.

Lai atspoguļotu dalībvalstu sasniegto savstarpējās integrācijas pakāpi un iezīmētu EK attīstības virzienus, 1991. gadā tika parakstīts Māstrihtas līgums. Ar šo līgumu Eiropas Kopiena tika pārdēvēta par Eiropas Savienību, tika nolemts izveidot Eiropas monetāro savienību, izveidot Reģionu komiteju, kura veicinātu izlīdzināšanos starp dažādu attīstības līmeni sasniegušiem reģioniem, papildināt ES politiku ar tās kopējo ārējo un drošības politiku, tieslietu un iekšējo politiku.

Pēc PSRS sabrukuma un Austrumeiropas valstu neatkarības iegūšanas 90. gadu sākumā daudzas jaunās valstis izteica savu vēlmi pievienoties ES. Tādēļ 1993. gadā Kopenhāgenā tika izstrādāti kritēriji, kurus izpildot kandidātvalstis varētu kļūt par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. Latvija savu pieteikumu iesniedza ES 1995. gada 12. jūnijā.

Apzinoties atbildību par ES nākotni tai paplašinoties, dalībvalstis vienojās par jauna līguma izstrādāšanu, kurš sekmētu Savienības vienotību un starptautiskās ietekmes nostiprināšanu. Amsterdamas līgums tika pieņemts 1997. gadā.

ES vēsturē nozīmīgs ir 2000. gads, jo ES izstrādāja Nicas līgumu, ar kura palīdzību ES iestādes tiks pakāpeniski piemērotas jaunu valstu uzņemšanai un darbībai tajās.

Īpašie piedāvājumi	Skatīt citus

Iesakam apmeklēt

Skatīt citus

Dienas foto

Ziņu izsūtīšana