 |
||||||||
| LVRUENDE |
|
|||||||
Uzzini vairāk ! Lasiet vēl 2006-02-13 Rīgas autostāvvietu viedkartes 2005-12-05 Lidmašīnā ar mazu bērnu 2005-03-03 Viņai vecums piestāv 2005-02-02 Viss, ko vajadzētu zināt par lidmašīnām 2005-01-31 Derīgi padomi, ierodoties hotelī 2005-01-21 Uz sabiedriskās pirts lāvas 2005-01-20 Maksājiet vai sēdiet karcerī! [ 10 ] 2005-01-17 Apdrošināšana — pasažiera drošības garantija 2005-01-15 ĀM aicina reģistrēties pirms došanās uz ārvalstīm [ 5 ] Kā neiztērēties ceļojumā? 2005-01-06 Ja vēl neesat bijis, tad šogad uz... 2004-12-20 Es ierados, bet mana soma ne… 2004-12-14 Ceļot ar gaisa balonu! 2004-12-10 airBaltic bagāžas pārvadāšanas noteikumi Pārbaudījums ar bugeli Aujam slēpes un prom uz kalniem 2004-12-09 Iegaumē ceļojot uz Taizemi! Ceļošana ar automašīnu ES Iepirkšanās Eiropas Savienības robežās un ārpus tām Augsta riska apgabali Svarīga informācija tūristiem, kas dodas atpūsties uz Arābu Emirātiem ! [ 1 ] Informācija par viesnīcām Kas jāņem līdzi ceļojumā ar autobusu ! Lai ceļojums nekļūtu par murgu! Sabiedrības veselības aģentūra iesaka [ 3 ] Individuālā ceļojuma niķi, stiķi un labās puses [ 3 ] 2004-12-07 Informācija ceļotājiem uz Ēģipti Maksājiet vai sēdiet karcerī!
Iegrimusi neērtajā baltas plastmasas krēslā, tumšmatainā slaidā sieviete kvēpināja cigareti un minisvārkos šūpoja vienu pār otru pārmesto kāju. "Labrīt!" viņa māja ar galvu gan mums, gan citiem garām ejošajiem tūristiem. Un centās nodibināt acu kontaktu, lai liktu atpūtniekiem piebremzēt tieši pie viņas kantorīša. Gan uz vienu, gan otru pusi stiepās vēl citi, un visi piedāvāja galvenokārt vienu — skūteru nomu. Mēs apstājāmies. Par cik? "180 eiro desmit dienām." "Par vienu?" "Par abiem!" Izklausījās itin laba cena — deviņi eiro par katru braucamrīku. Pirms tam citās nomās tika nosaukta augstāka maksa. Varbūt paši skūteri tajās arī bija spožāki un ātrāki, bet mums tas nelikās svarīgi — galvenais bija sagādāt lētu un neatkarīgu pārvietošanās līdzekli, lai ceļotu uz jebkuru no šīs grieķu salas daudzajām pludmalēm, kad vien pašiem tīk. Tieši tāpat, šķiet, dara lielākā daļa šurp sabraukušo atpūtnieku. Ceļi galvenokārt ir asfaltēti un labā kvalitātē, vējš silts, un arī formalitāšu kārtošana ātra — paraksti vienkāršotu nomas līgumu, samaksā prasīto cenu, atstāj kredītkartes numuru kā garantiju un atļauj nomas seifā ieslēgt savas autovadītāja tiesības kā ķīlu. "Lai jums patīkamas brīvdienas!" novēlēja nomas saimniece, pavadot ar skatienu mūsu aizpurkšķināšanu pa augšupejošo ielu. Sods dubultojas Nākamajās dienās viņu sveicinājām vēl daudz, daudz reižu — visbiežāk rītos dodoties kārtējā izbraucienā un pēcpusdienā atgriežoties viesnīcā, līdz kurai ceļš veda tieši garām nomai. Viņa pamāja ar roku vai galvu, tieši tāpat atbildējām mēs. Tieši tāpēc mūsu pēdējā tikšanās izvērtās par nejēdzīgu murgu. Dienu pirms aizbraukšanas jau desmitos rītā atripinājām savus skūterus uz nomu. Saimniece bija acīmredzami īgna. "Jums būs jāmaksā 200 eiro sods!" kvēpinot kārtējo cigareti, viņa paziņoja. "Par ko?" bijām apmulsuši. "Viens no skūteriem ir saskrāpēts, un, redzat, te ir saplēsts sēdeklis!" viņa norādīja uz dermatīna apvalku, kurā tik tiešām bija lata lieluma caurums. "Vai tas ir joks?" aizvien bijām apmulsuši. "Maksājiet 200 eiro!" viņa bija nepiekāpīga. Un tad sākās ļoti garš un nepatīkams strīds. Mēs uzstājām, ka neviens no nomā piedāvātajiem skūteriem nav jauns, līdz ar to arī švīkas uz to krāsojuma vai dubļu aizsargiem ir pašsaprotamas. Un, kad radies caurums sēdeklī, man vispār nav ne jausmas — pirms tam to vispār nebiju pamanījis. Saimniece mūs ignorēja. Izvilkusi no seifa mūsu vadītāju apliecības un kvīti ar kredītkartes nokopēto numuru, viņa zvanīja uz banku, lai noņemtu naudu. Paldies dievam, izrādījās, ka šajā kartē 200 eiro vairs nav palikuši. Banka atteica. Sieviete kļuva nikna: "Tūlīt pat maksājiet 200 eiro!" Viņa sāka vicināt mūsu parakstīto nomas līgumu, kurā sīkiem burtiem rakstīts, ka skūteri tiek izsniegti labā tehniskajā kārtībā. "Vai, jūsuprāt, mums bija jāuzraksta piebilde, ka tiem ir dažas švīkas?! Ir taču pilnīgi skaidrs, ka tie nav jauni un lietoti arī agrāk!" turējāmies pretī. Uzstājām, lai tiktu izsaukta policija, jo arvien vairāk kļuva skaidrs, ka strīdēties ar nomas saimnieci ir bezjēdzīgi. "Labākajā gadījumā viņi būs pēc pāris stundām," viņa teica, nolikusi klausuli. "Nekas, nekas, mēs pagaidīsim!" bijām ietiepīgi. Saimniece pasauca savu palīgu, lai abi mūsu nomātie skūteri tiktu aizripināti uz garāžu, kur tie jāsakopj pirms piedāvāšanas jauniem klientiem. Mēs iebildām — kā gan mēs varam parādīt "bojājumus" policistam, ja skūteri nemaz nav uz vietas! Sieviete to ignorēja. Skūteri aizripoja. Saule kāpa arvien augstāk, gaiss kļuva sutīgāks un nomas telpa neciešami karsta, bet mēs apņēmīgi gaidījām policiju. Laiku pa laikam iegriezās arī citi atpūtnieki. Kādam amerikāņu pārim "par labu cenu" tika piedāvāti diezgan bēdīga izskata braucamrīki. Viņiem ieteicām līgumā minēt pat vismazākās skrambas, lai nenokļūtu tādā pašā situācijā kā mēs. Amerikāņi nogrozīja galvas un devās prom. Nomas saimnieces acis zvēroja: "Tagad jūs maksāsiet 400 eiro!" "Interesanti gan — par ko?" "Jūs graujat manu biznesu!" "Jā, bet kā gan jūs pierādīsiet, ka skrāpējumi, kuru remonts it kā maksā 200 eiro, pēkšņi pārvērtušies par 400 eiro vērtiem?" Izsaucam policiju Pēc pāris stundām durvīs parādījās lēnīgs vīrietis zilā formas kreklā. Katrs steidzāmies izstāstīt savu problēmu. Mēs aizvien uzstājām, ka nemaksāsim. Savukārt sieviete, policistam kaut ko ātri nobērdama grieķiski, uzreiz ķērās pie tālruņa, lai atkal zvanītu uz banku. Skaļā balsī, lai to dzirdētu visi apkārtējie, viņa lūdza: "Lūdzu, noņemiet no Visa kartes 400 eiro!" "Paga, paga, tā taču ir MasterCard!" norādījām uz viņas kļūdu. "Kā?! Šādas Visa kartes nemaz nav?" viņa iebrēcās un nometa klausuli. "Viņiem ir viltota kredītkarte!" sieviete pievērsās policistam. "Bet tā taču ir MasterCard!" atkal labojām. Viņa akli raudzījās mums garām un turpināja kliegt: "Viltota Visa! Viltota Visa! Arestējiet!" Policistam trūka azarta. "Varbūt tomēr aizbrauksiet uz garāžu un apskatīsieties, vai švīkas un caurums sēdeklī tik tiešām ir to 200 vai 400 eiro vērts?" jautājām kārtības sargam. Viņš negribīgi piekrita. Bet turp došoties viens — mums jāgaida nomā. Protams, mums nebija ne jausmas, vai viņam tiek parādīts tieši manis izmantotais skūteris. Atgriezies pēc 20 minūtēm, policists lēni piedāvāja risinājumu: "Es nevaru pateikt, cik maksā nepieciešamie labojumi. Varat strīdēties tiesā! Jūs paši parakstījāt līgumu, ka skūteris ir teicamā stāvoklī, un es tur neko nevaru darīt." "Un jums tiešām nešķiet, ka tas viss izskatās negodīgi — 200 eiro pēkšņi pārvēršas par 400?" taujājām policistam. "Klau, man nav laika ar jums strīdēties! Ir divi risinājumi: jūs samaksājat soda naudu vai arī ejam uz tiesu. Šajā salā tiesas nav, ar prāmi ir jābrauc uz lielāku. Tā strādā rīt, bet tikmēr jums būs jānāk man līdzi un nakts jāpavada iecirknī. Es jūs arestēju!" Šis bija brīdis, kad nezini — skaļi smieties vai raudāt. Nākamajā rītā mums noteikti bija jāatgriežas Atēnās. Protams, spītības dēļ varētu doties uz tiesu, bet pavadīt nakti karcerī nebija ne mazākās vēlmes. "Ok, mēs maksāsim," paziņoju pēc pāris minūšu pārdomām. "Tikai ziniet arī jūs — šī sieviete ir kuce!" Noliku uz galda banknotes, nomas saimniece atdeva mūsu autovadītāja apliecību, un mēs saplēsām līgumus ar kredīkartes numura kopiju. Policists atviegloti devās prom. "Kuce!" iekliedzām sievietei sejā un atkārtojām to vēlreiz, ejot laukā pa durvīm. Vakarā vēlreiz bija jāiet garām nu jau darbu beigušajai nomai. Mocīja vēlēšanās paņemt kādu lielāku akmeni un ielaist to logā, kad iestāsies tumsa. Protams, to neizdarījām, bet, ai kā niezēja nagi… 2005-01-20 Diena |
Sagatavot izdrukaiTravellatvia iesaka
| Īpašie piedāvājumi | Skatīt citus |
| Iesakam apmeklēt | Skatīt citus |
|
Dienas foto
|
|
; "Dienas foto")
| Ziņu izsūtīšana |
|
Copyright © 2001-2009 Travellatvia. All rights reserved.